1.daļa vienai no patīkamākam un reizē arī sāpīgām tēmām - ĒŠANA

Lai veiksmīgi sportotu vajag kaut nedaudz zināt par sevi, savām vēlmēm un organisma nepieciešamībām (prasībām). Informāciju Tu vari ņemt no daudz daudziem avotiem: sporta forumi, sporta ārsta konsultācijas, fiziologu ieteikumi un izmeklējumi, trenera novērojumi un pieredze, labās grāmatās (ko sarakstījuši ārsti, sportisti, treneri), galu galā arī Cosmopolitam vai SHAPE žurnāli arī dot padomus. Bet vienu lietu Tu neteikti neņem vērā - zinātnieku molekulāros izmeklējumus. Nebūs runa par dopingu vai ātru spēku un labas pašsajūtas palielināšanu (to var lasīt šeit vai kādi citā linkā ierakstot google "athletics power enhancement" ;)), tālāk tekstā būs manas pieredzes un treneru-sporta ārstu-fiziologu-zinātnieku rakstu salīdzinājums par dažām ēšanas labiem  ieteikumiem ;)

 

Pirmais, ar ko sākšu būs vegānu-veģetāriešu-visēdāju salīdzināšana.

Nedaudz par zaudēto iespēju sekām. Neviens nevar pateikt kā labi būt ēst vai neēst dzīvnieku izcelsmes produktus, toties Jūsu pašsajūta ir tās galvenais un noteicošais. Par sevi varu pateikt tā, esmu gan visēdājs, gan brīžos veģetārietis, vegāns es nevarētu būt, jo tomēr visvairāk olbaltumvielas slēpās tieši dzīvnieku produktos: olas, siers, piens, baltā gaļa. Nedaudz par plusiem un mīnusiem. 

Mēs zinām kā dienā mums jāuzņem neteikto skaitu olbaltumvielu (neaizvietojāmas aminoskābes), tauku (labo un slikto), ogļhidrātu (ātro, salikto un šķiedrvielas). 

Sāksim ar olbaltumvielām: 

Olbaltums ir cilvēka organisma šūnu veidošanās pamata izejviela. Šūnas sastāv no aminoskābēm. Ir 22 aminoskābes, kuras veido dažādu orgānu, nagu, matu, ādas, muskuļu un asins šūnas. Deviņas no aminoskābēm nevar izveidoties cilvēka organismā, tāpēc tās jāuzņem ar barību. Tā kā šīs deviņas aminoskābes ir svarīgas dzīvībai, tās sauc par pamata aminoskābēm. Jāatzīmē, ka aizvietojamās aminoskābes organisms sintezē no otršķirīgajām aminoskābēm, kuras nonāk gremošanas sistēmā ar olbaltumvielām. Ja Tu ekonomēsi uz olbaltumvielu rēķina, Tev var rasties arī aizvietojamo aminoskābju deficīts, novedot pie smagām sekām. Cilvēkam neaizvietojamās aminoskābes ir lizīns, leicīns, izoleicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, bērniem arī histidīns un arginīns. Tos mēs varam uzņemt uztura lietojot :

• gaļa, zivs un putnu gaļu
• dārzeņus (pupas (soja u.c.) un zirņi)
• tofu sieri
• olas
• rieksti un graudaugi
• piens un piena produkti.

Tikai jāsaprot tas, ka katrā produkta proteīnu daudzums ir atšķirīgs un to uzņemšanas procents arī atšķiras. Lietojot sieru (ar 20gr.olbaltm. uz 100g.), nav pārliecības kā Tavs organisms uzsūks tieši visus 20 gramus, tāpat lietojot sojas pupas (10gr./ 100gr.produkta) arī nav drošība kā uzsuks visus 100%. Tas notiek tāpēc kā arī proteīnu uzsūkšanas spējas ir dažādās. Diemžēl (vai par laimi) dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas uzsūcās labāk nekā augu izcelsmes, procentuāls sadalījums ir atkarīgs no Tava organisma metabolisma spējām, taču apmēram tas ir augi 40-60% un dzīvnieki 50-90%. Laikam tāpēc pastāv cilvēki kuri ir atkarīgi no gaļas un viņiem grūti atteikties no tās un kļūt par veģetāriešiem; un citi cilvēki (pie kuriem piederu arī es), kuriem vienalga ir gaļa vai nav gaļas, galvenais kā ēdiens ir garšīgs. Sanāk pirmējiem no gaļas uzsūcās visvairāk proteīnu, toties otriem olbaltumvielas no augu produktiem uzsūcās labāk.

Tagad par tauku uzņemšanu:

Ir labie un sliktie tauki - ko tās nozīmē? Ir piesātinātās taukskābes (sliktās) un nepiesatinātās taukskābes (labās), tālāk tie vēl dalās mono- vai polinepiesatinātās taukskābes. Mēģināšu paskaidros kas pa lietu. Saksim ar to kā tauki ir vitāli nepieciešami mūsu organismam, tātad bez to uzņemšanas dzīvot nav iespējams. Tauki atbild par ādas stāvokli, termoregulāciju, nervu sistēmas darbību, dažu vitamīnu uzņemšanu (A, D, E, K), šūnu atjaunošanas (membrāna), redzei utt. Daudz un dažādu labo darbu padara tauki. Labiem taukiem (nepiesātinātam taukskābēm) ir pozitīva loma organisma, tieši viņi padara visus augstāk minētos darbus. Tie ir mono vai polinepiesatinātie ir atkarīgs no produkta. Mononepiesātināto taukskābju tauki – galvenokārt atrodami augu eļļās (olīvu, rapšu, zemesriekstu), avokado, olīvas. Tie pazemina holesterīna līmeni asinīs, sirds asinsvadu saslimšanas, ļaundabīgo audzēju risku. Polinepiesātināto taukskābju tauki (Omega 3 un 6) ir gan augu eļļās, gan zivīs, īpaši treknajās (lasis, forele, bute, siļķe, skumbrija). Dažas šo tauku taukskābes ir īpaši nepieciešamas, jo neveidojas organismā. Polinepiesatinātie tauki piedalās sirds un aknu darbības normalizēšana, kā arī imūnsistēmas modulēšanā un stiprināšanā. Bet (!) arī sliktiem saliktiem taukiem ir sava lomā organismā. Piesātināto taukskābju tauki – vairāk sastopami dzīvnieku taukos (liellopu, kazas, aitas, cūkas gaļas), kā arī piena taukos un sviestā, un tie kalpo kā enerģijas rezerves, kontrolē hemoglobīna līmenī asinīs (jā trūkst slikto trauku tad hemoglobīns izdalās diezgan haotiski, kas var nodarīt nopietnus bojājumus asinsvadu funkcijas regulēšanai) un tie kalpo kā aizsarg barjera mūsu iekšējiem orgāniem. Tieši krītot, sitot vai savādāk traumējot mūsu ķermenī pateicoties taukiem neveidojas iekšēja asiņošanā, bez taukiem jebkurš kritums vai sasitums nopietni bojātu iekšējo orgānu darbību, kas varētu beigties arī letāli. 

Ogļhidrāti mūsu draugi vai ienaidnieki:

Ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots visām organisma funkcijām, arī citu barības vielu pārstrādei, olbaltumu un tauku apmaiņai. Noteicošais organisma enerģijas avots, kaut gan arī olbaltumus un taukus var pārveidot enerģijā. Ogļhidrātu nepietiekamība organismā var izraisīt vielmaiņas traucējumus, bet, ja ogļhidrātus uzņem par daudz, rodas aptaukošanās. Nav noslēpums kā arī ogļhidrāti dalās sliktos un labos (saliktie un šķiedrvielas). Par sliktiem ogļhidrātiem sauc tā saucamos "ātros" ogļhidrātus, tie ir mono-, di-, oligosaharīdi kas ātri šķīst ūdenī un uzreiz iekļūst asinīs, kas izsauc ātro insulīna izdalīšanos un tieši šīs lielās svārstības var novērst līdz diabēta veidošanos. Toties tieši šie ātri ogļhidrāti ir mūsu organisma tūlītēja enerģija. Bez viņiem nav iespējams domāt, skriet, lēkāt vai cilāt smagumus. Tie ir gandrīz visos ēdienos, bet noteiktā koncentrācijā. Par viņiem drausmīgākais ir tās kā bez diabēta, tie ir pirmais solis uz aptaukošanos. Jo neiztērētie ātrie ogļhidrāti pārvēršas taukos (ne tos labos) un nosēžās apkārt iekšējiem orgāniem vai novietojas kā rezervīte zemādas slānī. Jābūt ļoti uzmanīgiem ļietojot tos uztūrā. Mēdz teikt, kā cukurs ir baltā inde, protams, ja to lieto bezjēdzīgi un pārāk daudz, bet sportistiem, aktīviem un augošiem organismiem ātrie ogļhidrāti ir nepieciešami lai uzsūktos ūdens, ātri dabūt enerģiju vai lābāk atjaunoties pēc slodzes. Un nonācām pie saliktiem ogļhidrātiem, kas lēnāk uzsūcās un ilgāk rada sāta sajūtu. Funkcijas viņiem ir tādas pašas, toties labums ir vērtīgāks, jo šeit ir mazāk iespēju kā tie nosēdīsies zemādā, jo tiklīdz tie pārstrādāsies,  tie uzreiz aizies enerģija, transporta nodrošināšanai vai kur citur. Saliktie ogļhidrāti ir  polisaharīdi kas atrodamās dārzeņos, graudaugos, riekstos vai visāda veida saknēs. Vēl pastāv šķiedrvielas (ogļhidrāts - inulīns), kas kalpo kā tīrītājs zarnu traktam un līdz ar to veicina arī kopējo organisma metabolismu, tie atrodami turpat kur saliktie ogļhidrāti (plus vēl cigoriņā) un to uzņemšanai arī ir sava svarīga loma organismā, tāpēc par viņiem noteikti nedrīkst aizmirst. 

Ogļhidrātus uzņemt ir nepieciešams ikdienas rituāls, toties kurus uzņemt Tev jāizvēlās pašam. Ātros lai dabūtu ātro enerģijas lādiņu, un lēnos lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu. Nedrīkst aizmirst kā sulas, limonādes, šokolāde, cepumi, pusfabrikāti utt. satur ļoti daudz ātros ogļhidrātus, līdz ar to jābūt uzmanīgiem izvēloties uzkodas un gardumus. Bonusā par ātriem ogļhidrātiem un organisma atkarību no tiem lasi zemāk piektajā tēmā.

Ka redzi, nebija minēti nedz veģetāriešu plusi/ mīnusi vai citādas novirzes no pieņemta uztura. Atšķirības ir tikai tur, kā Tu uztver ēšanu, jo veģetārisms-vegānisms utt.ir tā pati diēta tikai tā ilgst visu atlikušo mūžu. Tā pati diēta ir bez laktozes, bez glutēna un daudzas citas, tikai viņas neafišē tik nopietni. Cilvēkam jāizjūt savs organisms un tā vēlmes, nedrīkst viņu mocīt un pārmācīt. Piemēram, es varu kļūt par veģetārieti ātri un bez sāpēm, bet ir izteikti gaļēdāji, kuriem veģetārisms var pārvesties par mocībām un organisma nomākšanu līdz bēdīgam stāvoklim. Tāpat arī nedrīkst bērniem atņemt iespēju panašķoties ar sieriem, balto gaļu, olām un zivīm, nekas kā vecāki ir izteikti veģetārieši, bērniem jāiet savs ceļš.

Ja veģetārieši-vegāni apgalvo kā dzīvniekus ēst nedrīkst jo viņiem sāp tapāt kā mums, tad varu pateikt kā audiem arī sāp. Augiem arī ir nervu sinapses, nav tā kā mums centrālā nervu sistēma vai kā posmkājiem difūza nervu sistēma, augiem ir savi sāpju hormoni, kuri izdalās tiklīdz Tu kaitēsi augam. Tātad ēdot augus mēs paliekam mežoni. Un nav atšķirības Tu ēdi vistu, kuru izaudzēja speciāli ēšanai, vai ēdi augu kurš auga sava nodabā un Tu izdomāji viņam atņemt dzīvību.

Kas attiecas uz diētām pēc asins grupām, tad uzreiz pateikšu kā tās nestrādās. Pirmkārt, asins grupas nav pilnīgi mantojamās ģenētiski, to veidošanai ir atvēlēts cits un diezgan sarežģits ceļs, kur protams piedalās abi vecāki, toties tiešu kura būs Tev asins grupa nevar pateikt uzreiz mammas vai tēva, Tev varbūt arī cita, no vecākiem atšķirīga grupa. Otrkārt, kā piemērs mans gadījums, es pirmā pozitīva it kā izteikts gaļēdājs, toties starp ķirbju zupu un foršo steiku es izvēlēšos zupu, jo dārzeņi man labāk garšo. 

Un neaizmirsi par ūdeni! Tikai tīrs ūdens. Nedz kafija, nedz tēja, sulas, zupa vai limonāde nespēs Tavas organismam sagādāt to labumu, ko sagadās parasts dzeramais ūdens, jo viss iepriekš minētās no sākumā izies caur aknām lai sadalītos ūdeni un citās vielās, tikai pēc tas dabūtais ūdens ies strādāt. Savukārt tīrs ūdens bez piemaisījumiem, ies strādāt tiklīdz nokļūs organismā. Tāpēc padoma labi, vai vajag visu laiku noslogot aknas?

Otrais, vitamīnu un minerālvielu uzņemšana.

Vitamīniem organismā ir dažādi uzdevumi - tie paaugstina organisma spēju pretoties lipīgām slimībām, veicina asiņu hemoglobīna veidošanos un ir nepieciešami daudzos citos procesos. Lielākā daļa vitamīnu cilvēka organismā neveidojas vai ari veidojas par maz, tādēļ tie katru dienu ir jāuzņem ar ēdienu. Dažus vitamīnus ražo cilvēka zarnu baktērijas. Ja organismā ir daļējs kāda vitamīna trūkums, to sauc par hipovitaminozi, ja ir kāda vitamīna pilnīgs trūkums, tad tā ir avitaminoze. Vitamīnus iedala ūdenī šķīstošos un taukos šķīstošos vitamīnos. Atkarībā no vitamīnu šķīdības tie saistīti ar dažādiem uztura komponentiem. Ūdenī šķīstošie vitamīni ir diezgan neizturīgi pret karsēšanu, īpaši gaisa klātbūtnē un sārmainā vidē. To krājumi organismā nav lieli, tāpēc tie jāuzņem ar uzturu ikdienas. Taukos šķīstošie vitamīni ir daudz izturīgāki pret karsēšanu, un organismā uzkrājas to rezerves. Uzturā ir jābūt visiem vitamīniem, jo katram no tiem ir sava noteikta funkcija organismā.

Vitamīnu dienas ieteicamas devas:

Uzturviela (angl.val.)	dienas deva*	maximum dienā*
Vitamin A	900 μg	900 μg
Ascorbic Acid Vitamin C	60 mg	90 mg
Calcium	1000 mg	1300 mg
Iron	18 mg	18 mg
Cholecalciferol Vitamin D	400 IU (10 μg)	600 IU
Tocopherol Vitamin E	30 IU	15 mg (33 IU of synthetic)
Vitamin K	80 μg	120 μg
Thiamin Vitamin B1	1.5 mg	1.2 mg
Riboflavin Vitamin B2	1.7 mg	1.3 mg
Niacin Vitamin B3	20 mg	16 mg
Pyridoxine Vitamin B6	2 mg	1.7 mg
Folate	400 μg	400 μg
Cobalamine Vitamin B12	6 μg	2.4 μg
Biotin	300 μg	30 μg
Pantothenic acid Vitamin B5	10 mg	5 mg
Phosphorus	1000 mg	1250 mg
Iodine	150 μg	150 μg
Magnesium	400 mg	420 mg
Zinc	15 mg	11 mg
Selenium	70 μg	55 μg
Copper	2000 μg	900 μg
Manganese	2 mg	2.3 mg
Chromium	120 μg	35 μg
Molybdenum	75 μg	45 μg
Chloride	3400 mg	2300 mg

*Tabulai ir tīri informatīva nozīme, jo katram no mums ir dažādi organismi ar dažādām spējam un vajadzībām. Vēl sīkāk var apskatīt mājaslapā: http://fnic.nal.usda.gov/fnic/interactiveDRI/

vai http://ods.od.nih.gov/Health_Information/Dietary_Reference_Intakes.aspx

Vitamīnu uzsūkšanās spēja organismā var svārstīties no 20% līdz 98%. Ātrumu un daudzumu, kādā aktīvā viela uzsūcas un nokļūst organismā, nosaka vitamīnu biopieejamības likumi: gremošana (metabolisms), vitamīnu savstarpēja mijiedarbība, fizio-psiholoģiskais stāvoklis (slodze, stress), citi faktori (piem. laika apstākli, diēta utt.).

Lai arī vitamīni nesatur kalorijas, tie ir avots vielmaiņas procesiem organismā, kas nodrošina normālu cilvēka augšanu un attīstību. Katram vitamīnam cilvēka organismā ir savs uzdevums un vieta. Cilvēka organisms pats nespēj ražot vitamīnus (izņemot D vitamīnu), tāpēc tie jāuzņem ar ēdienu vai uztura bagātinātājiem. Atbilstoši uzņemtie vitamīni ķīmisku reakciju rezultātā palīdz ķermenim izmantot kalorijas, lai radītu olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus. Tāpat vitamīni ir iesaistīti šūnu un audu radīšanās procesos un nervu sistēmas funkcionēšanā. 

Ja cilvēka organisms kādu vitamīnu saņem par maz, vai ir traucēta vitamīnu uzsūkšanās, pastiprināta to noārdīšanās gremošanas orgānos, rodas hipovitaminoze, bet ja uzturā kāda vitamīna nav nemaz, rodas avitaminoze. Pārāk lielas vitamīnu preparātu devas organismā var radīt vielmaiņas traucējumus - hipervitaminozi. Toties neviens no šiem procesiem nav labs. Organisms jāuztur formā!

Vitamīnu uzņemšanu var salīdzināt ar naudas aizdošanu. Tev trūkst naudas, tu paņem kredītu (nedod dievs, vēl ātro kredītu), līdz ar to kaut kur tā nauda trūkst. Izmanto naudu savām vajadzībām (piem. remonta apmaksai) un Tev šī nauda jāatdod. Līdzīgi organismā trūkst Ca2+ (kalcijs), nervu šūnas vai muskuļu šūnas (utt.) paņem to no kauliem, bet tiklīdz parādās Ca2+ organismā kauliem aizņemtais tiek atdots, ja Ca2+ organismā neparādās kredīts aug un kauli bojājas. Savu slikto garastāvokli, redzi, nogurumu (utt.) var mierīgi saistīt ar vitamīnu un minerālvielu esamību vai neesamību organismā. Tāpēc esi prātīgs un domā par sevi, īpaši organisma grūtos laikos: stresā, nežēlīgas diētas un slimības laikā vai aktīvi sportojot!

Trešais, ēdiena porcijas sadalīšana brokastis-pusdienas-vakariņas.

Сказано- завтрак съешь сам, обед подели с другом,ужин отдай врагу. А мы жрем как будто у нас ни врагов, ни друзей!*

*(Brokastis apēd pats, pusdienas sadali ar draugu un vakariņas atdod ienaidniekam. Bet mēs rijam it kā mums nav nedz draugu, nedz ienaidnieku!)

Tas tiesa, no rīta mēs negribam ēst, jo vakarā jau piepildījām savu kuņģīti ar vis visādam lietām. Pareizi, kā Tu vairi sev atteikt ja tikko esi beidzis darbu (treniņu) un ieskrējis veikalā lai nopirktu kaut ko lai palutinātu sevi. Kāpēc nevar šos gardumus atlikt līdz ritam, lai tiešām patīkami sāktos diena? Lai Tavs organisms būtu pilnīgi un labi sabalansēts tēv jāēd no rīta 40%, pusdienas 30%, vakariņās 20% un atliek 10% uzkodām. Ja nevari no rīta neko ēst, tad izdzer glāzi ūdens ar citronu un pēc tam taisi branču (vēlās brokastīs), bet skaties lai pusdienas nesavienotos ar vakariņām.

Vairāk par ēdienreizes porcijas lielumu lasī 2. daļā "ēšana mazām porcijām un pārēšanas". Galvenais nepārslogo organismu uz nakti, jo tieši nakts ir domāta lai organisms atjaunojas un domas sakārtojas. Tieši nakts laikā iekšējo orgānu darbība palēninās, bet smadzeņu darbība tieši pieaug, jo sākas dienas laikā uzņemtas informācijas apstrāde. Viss ko Tu sajūti, redzēji, dzirdēji, sataustīji...viss viss tiek apstrādāts un saglabāts pareizā formā. Toties, ja vakariņās bija 60-100% no Tava dienas raciona, tad kuņģis, nieres, aknas, zarnas utt.sākas aktīvi darboties. Štruncs ar tiem uzkrātiem taukiem, vairāk problēmas tiek sagādātas tieši smadzenēm, jo informācija apstrādāta netika. Līdzīgi kā dators sāka apstrādāt divas svarīgas lietas vienlaicīgi un sāk bremzēties, tā Tavs organisms visu nākamo dienu bremzējas un jo vairāk šādu nakts, jo lielākas problēmas ir smadzenēm. Ar laiku tas var izpausties kā 

atmiņas zudumi, slikts garastāvoklis (kas dažreiz noved pie bulciņu rīšanas un vēl lielākas aptaukošanās), uzmanības trūkums vai hiperaktivitāte, nespēja ātri pieņemt lēmumus, vai iekšējas diskomforts utt.. Vai Tev to vajag? Varbūt labāk atstāt to kūku/sieru/sacepumu uz brokastīm. Neesi slinks pamēģini kaut nedēļu padzīvot kā normāls cilvēks - vakarā neēdi daudz, bet brokasto normāli! Redzēsi pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.

Turpinājumā...

Ceturtais par ēšanu mazām porcijām un pārēšanas.

Piektais (mans mīļākais) - saldumu un miltu izstrādājumu ēšana, jeb ātro ogļhidrātu uzņemšana.

 
Sestais, kā būs pareizāk ēst pirms treniņa, pēc treniņa vai treniņa laikā.

Septītais, tauki ir mūsu draugi?

Astotais jautājums: jaunatnes vispopulārākā tēma - alkohola uzņemšana.

Devītais ir par visādām diētām, tai skaitā ogļhidrātu ierobežojošā jeb Atkinsa diēta (Kremļevkaja diēta, suška, GI index, 5factors, SCD diēta, GAPs diēta un FODMAP utt.), svaigēšana, ēdienu dalīta ēšana un citi.

Desmitais - par sporta uzturu.

"Yeah, are you questioning your size?..." 2014.gada sezona

https://www.youtube.com/watch?v=ULTtWUZhD9c

02/08 Cēsis Eco Trail - 30 km; h - 4:01:45
10/08 Rakveres Nakts skrējiens - 21km; h - 2:03:00
23/08 Āžu Kalnu Sturnu Buks - 18.09km; h - 2:10:35
14/09 Tallinas pusmaratons - 21km; h - 1:58:23
28/09 Priekuļu skrējiens - 24km; h - 2:54:00

Kas saista šos skrējienus? Protams, gads, siltais laiks un sporta veids, bet bez tā arī tas kā tie kļuva par sava veida recovery procesu un jauno vērtību noteikšana.

CET 2014, piektais kilometrs

CET 2014, divdesmit n-tais kilometrs

CET 2014, desmitais kilometrs

Ka jau rakstīju, pirms Jāņiem biju nodevusi asins (labdarības pasākums) un veselības stāvoklis krāšņi mainījās. Ātrums nokritās nedēļas laikā no 5:50 līdz 6:40 pie pulsa 160. Izturība samazinājās līdz 2 kilometriem. Es tiešām nevarēju noskriet vairāk. Mēģināju ēst saldumus, sporta energy līdzekļus, dzert kafiju lai dabūtu enerģiju un izturību, bet nekas nepalīdzēja. Mēģinu noturēties pēc iespējas ilgāk, toties pēc 10-15 min.iestājas tāds nogurums, kā kājas vairs negribēja kustēties un man nācās apstāties uz neilgu pauzi. Trīs kilometru robeža man likās drausmīgi liela, nerunājot par pieciem un desmit kilometriem, kurus vēl nedēļu atpakaļ es varēju noskriet tapāt vien sevis izklaidei. Vienīgais ko vēlējos ir dabūt atpakaļ šo skriešanas prieka sajūtu. Cenšos skriet pēc izjūtām, noliku malā pulsometru, mēģināju skriet bez mūzikas. Tuvojoties pasākuma Cēsis Eco Trail (CET) es nezināju ko skriet, it kā 15 ir pārāk maz priekš manas apziņas, es taču esmu skrējējs ar pieredzi, esmu maratoniste! Bet 30km man likās pārāk daudz, jo nezināju vai tikšu līdz finišam ar savu esošo izturību un sagatavotību.

Uzreiz pateikšu, pasākums izdevies un noskrēju baigi forši. Trase perfekta! Paspēju arī padzēries Kolu, ko jau no desmitās klases nebiju dzērusi ( ~9 gadi). Arī sanāca apmeklēt mežā dzīvojošus cilvēkus, jo baigi gribējās dzert.

Vēlējos noskriet zem 4h, bet tiku finišā nedaudz pāri četrām. Laimīga un ļoti gandarīta par paveikto. Tomēr tik vēlāmas sajūtas "i'm back into runners world" nebija. Noteikti apmeklēšu šo pasākumu nākamgad un iesāku to apmeklēt visiem, lai izbaudītu Vidzemes dabas skaistumu.

Nākamais skrējiens bija kā liels šķērslis, jo noskriet 30km pa mežu ir viens (tu vari apstāties, pastaigāt, pasēdēt utt.), bet skriet pusmaratonu pa asfaltu ir kaut kas cits. Pa asfaltu ir jāskrien (vismaz man tā liekas), jo ir skatītāji un tu esi visu laiku novērots. Man kaut kā neērti soļot visu acu priekšā jau pie piektā km, ja man uz numura ir rakstīts pusmaratons. Tāpēc nolēmu skriet pirmos piecus kilometrus priekš ātruma, otrie pieci būs priekš izturības un tad jau redzēs skriet vai soļot. Galvenais uzdevums ir noturēties vismaz 10km skriešus. Uzdevumu izpildīt man izdevies. Pateicoties atbalstītājiem un tiešam foršam skrējienam vakarā (jo Raksveres pusmaratons ir nakts pusmaratons ;)) Noskrēju viegli, ar vienu apstāšanos pie dzirdināšanas punktā. Laiks, protams, nav īsti labs - virs divām stundām, bet priekš manām šī brīža spējām tas bija perfekti ;) 

Rakvere 2014 21k - done!

Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet! (c) Noskrien. Pasākums organizēts ļoti augstā līmenī, kaut arī nav masveida pasākums. Noteikti iesaku šo pasākumu apmeklēt pūcēm, jo starts ir deviņos vakarā un līdz pusnaktij var mierīgi skriet ;) vienīgais, vēlos pabrīdināt, kā ne visas ielas ir pietiekami labi apgaismotas līdz ar to kājas jāceļ augsti lai tiktu līdz finišam sveikam un veselam ;) 

Nākamais pasākums manā vasaras sarakstā bija Āžu kalnu stirnu buks. Jāskrien pa mežu, pa kalniem, pa taciņām. Viens no action momentiem bija "sprints kalnā" - laikam organizatori izvēlējas visstīvāko kalnu, un organizēja ātruma sacensības tieši uz šī kalna posmu. Nekādu uzstādījumu uz šo pasākumu sev nedevu, jo uz pasākuma brīdi biju apslimusi un jau lietoju antibiotikas, bet pamēģināt savus spēkus "kalna sprintā" es tomēr pamēģināju. Nav ko daudz stāstīt, vienīga un vērtīgākā atziņa - SKRIET APSLIMUŠAM NEDRĪKST! Izstāties, es neizstājos, bet skrējās man nevisai. Bija momenti, kad es pat nesapratu kur atrodos un kas te notiek. Godīgi, uzliekot roku uz sirds, ar temperatūru vairs neskriešu.

Es nemesloju mežā, un tu?

Pēc pāris nedēļam sekoja vēl viens pusmaratons. Godīgi, es reģistrējos maratonam, jo cerēju Tallinā uzstādīt savu PB maratonā, tā es domāju līdz 2014.gada jūnijam. Protams, domas krāšņi mainījas un iedomājoties par to ka man būs jāskrien 42km, mani pārņēma drudzis. Tāpēc ar vēso prātu es pārreģistrējos uz pusīti, ar domām noskriet to zem divām. Uz pasākumu mēs braucam kopā ar Jeļēnu un Māri Ābeli, protams viņu mērķis krāšņi atšķiras no mūsu mērķiem, toties mūs vienoja tās, kā mēs visi skriesim :) Neviens nepaliks aiz dzeltenas līnijas kā skatītājs. Pasākums organizēts tīri labi, cilvēku daudz nebija, laikam tāpēc kā Tallinā skrien vienā dienā kopā ar Viļņu. Patīkami pārsteiza WC skaits, nebija ilgi jāstāv rindā. Trase arī laba, tikai divi kalniņi jau tuvojoties finišam. Dzirdināšana trasē arī laba un kupla, piedāvāju arī smidzināt uz kājām avēsinošo losjonu un, viens no ievērojāmākiem ēdināšanas punktiem bija maizīties ar brētliņām vai reņģītēm :)) es nenogaršoju, bet domāju kā tieši Baltijas valsts iedzīvotājiem tas bija patīkams pārsteigums. Skrejas viegli, tomēr smaka kas nāca no līča mani nedaudz nomocīja. Visu trasi skrēju kopā ar zvēriem - skrējiena video šiet. Visspilgtākais moments notika dažus simtus metrus pirms finiša līnijas. Šajās sacensībās es speciāli neskatījos pulksteni lai nemedīti ātrumu vai distanci, un tuvojoties finišam es nezināju cik man palicis, tomēr spriežot pēc tā kā cilvēki paatrinājas sapratu ka finišs tuvojas. Es ieraudzīju finišu, tad Māri Ābeli, kurš stavēja jau aiz dzeltenas līnijas un viņš man teica: "Tūries Tu vari izskriet no divām!" Es paātrinājos cik man bija spēka un tiešām finišēju 1:58:23. Paldies Tev, Māris, par iedvesmu! 

Tallin 2014, viss ekipējums.

Next one, jeb nākamais pārbaudījums bija jau mežā. Saucās "Priekuļu Trail 2014" (pie sevis to nesaucam par Prikolīgo sprējienu). Baigi labais pasākums! Manai vecuma grupai ir diva veida distances 6 un 24 km. Protams ka es reģistrējos 24km. Tā kā pēc Tallinas man jau bija ākis lupā, es nolēmu skriet uz laiku, pārbaudot cik daudz es izturēšu un vai kājas mani nesīs visu trasi. Kāpums šajās sacensībās bija tikpat liels cik SKM (Siguldas Kalnu Maratonā), toties atšķiras ar to, kā SKM ir plakans un kalnains skrējiens, bet šiet visu laiku augšā lejā.. augšā lejā. Skrienot pirmos metrus pret kalnu, mēs ar Aivaru jokojam par kalniem. Sobrīd visi tādi smaidīgie skrien un priecājas, bet ceturtājā aplī visi skries jau ar asaram acīs un raudās kā kalni ir tik augsti un kājas ir tik vājas :))) Nolēmu ceturtājā aplī to atcērēties un skriet pret šo kalnu ar smaidu. 

Pirmais aplis bija ļoti viegls, īpaši patika kalns apļa vidū (paralēli starta līnijai). Kalns (kāpumu nezinu) kā ceļš debesīs. Tu rapojies augšā, bet galu kalnam neredzi, jo ir līkumi un pagriezieni un tad kad jau pamanīji kalna augstuma punktu, netici kā Tev tas izdodas, tad tu atcēries kā Tev šo būs japaveics vēl trīs reizes un prieks acu mirklī pazūd. Nav ko daudz muldēt par grūtībām, jo katrs skrējiens ir pilns ar mīnusiem un plusiem, ja jau parakstījies tad ir jāskrien, nevis jāvavuļo par extra-fizisko spēju trūkumu. Pabeidzot jau otro apli man nācas apmeklēt labrierīces, jo atrārtojas Vīnes stāsts.

Nekas galvenais ir noskriet ;) Trešais aplis nebija grūts un ceturtais arī bija patīkami sportisks, galvenais pareizi sadalīt spēkus. Finišēju sev vēlamā laikā (zem 3 h). Trase ir perfekta, nākamgad noteikti apmeklēšu. Protams, kā parasti nedaudz traucēja neuzmanīgi nujotāji, kad ar savām nujām gandrīz izpostīja manu skrējēja garu, bet nekas mana iedzīmta veiklība izglāba veselīga skrējēja statusu. Un tieši pēc šī skrējiena man atgriežas skrējēja prieks, ko es medīju jau visu vasaru ;)

Noteikti meģināšu viņu noturēt esošā līmenī pēc ispējas ilgāk, arī pacetīšos sevi nemocīt ar pārslodzēm un visādiem eksperimentiem ar veselību. Un ļoti ceru kā nakama sezonā būs labāka un atrāka par šo ;) No galveniem mērķiem (oho kā tie izauga līdz ar gandarījumu par paveikto!) ir 80km CETā, 42km Viļņā vai 55km SKM. Redzēsim kur mani aizvēdis manas kājas un nePRĀTS.

Viens teikums par nosaukumu: šī dziesma tika izvēlēta tāpēc kā viņa mani iedvēsmoja visu šo karsto vasaru. Un, es uzskatu, ka tieši pateicoties tās motīviem es atkal uzmu uz pareiza viļņa.

I saw you dancing
And I'll never be the same again for sure
I saw you dancing
Say Yaki-Da my love

Оригинал: http://en.lyrsense.com/yakida/i_saw_you_dancing
Copyright: http://lyrsense.com ©

I saw you dancing
And I'll never be the same again for sure
I saw you dancing
Say Yaki-Da my love

Оригинал: http://en.lyrsense.com/yakida/i_saw_you_dancing
Copyright: http://lyrsense.com ©

Prātiņ, nāc mājas!, jeb SKM2014 2.daļa

p.s.raksts tapis divas dienas pēc sacensībām.

Pasākums noslēdzies, bet sāpes kāju muskuļos tikko parādījušies. 

Turpinot iepriekšēja rakstā uzkurināto intrigu, vēlos pateikt kā es tiešām reģistrējos 38km distancei. Morāli es biju pilnīgi gatava šim grūtam darbam. Fiziski es biju gatava jau pēc "prikolīga skrējienā" (aut.prim.: Priekuļu treils 24km +1160m).

Pirms devos komandējumā uz Parīzi (6 dienu garajā izstāde), es sev apsolīju ka nopirkšu jaunā un noderīgas skriešanas fīčas, protams, ja noskriešu visus 38km :) Jaunā smukā mugursoma un ziemas jaka neļāva man mierīgu gulēt visu nakti pirms prom braukšanas. Atbraucot, sapratu kā sapņu saturs mainīsies, jo darbs izstāde ir tiešām nogurdinošs. Katru dienu pusdeviņos no rīta iekāpjam autobusā un deviņos vakarā esam atpakaļ viesnīcā, toties dažas reizes man izdevās paskriet :) Pirmās divas reize skreju bez kartes, vadoties pēc intuīcijas, noskrēju kopā ~10km, taču trešajā reizē paķēru līdzi GPS karti telefonā un apmaldījos :(... kā rezultāta lieki 2km pa Parīzes ielām ir nočapoti. Kopēja kilometrāža ~16-17km, nav perfekti, bet tomēr kaut kāda sagatavošanas ir.

Mājās atbraucu ceturtdien vēlu vakarā un visu piektdienu nogulēju. Cerēju, ka spēšu atjaunot spēku un sestdien startēšu ka žiperīga stirna ^_^

Sestdien no rīta vispār negribēju celties, domāju kā silta gultiņa ir labāka par augstiem kalniem. Tomēr skrējēja gars uzvarēja un slinkums atstāja manu prātu.

Braucot kopā ar manas komandas biedriem (komanda " 4 buras" ), es prātoju vai tiešam 38km man šodien būs pa spēkiem. It kā uguntiņā acīs dega, bet vēss prāts  to mēģināja nodzēst. "Skriet vai neskriet?" - lūk, šo jautājumu kaut vienu reizi ir sev uzdevis ikviens skrējējs.

Atbraucam. Izņemam numurus. Satiku dažus Noskrieniešus. Inga (kas parasti skrien garus gabalus un dabū pabūt uz pjedestālā) šodien dīvainā kārta izvēlas tieši 15k distanci. Analizējot savu stāvokli, nogurumu pēc izstādes, es aizgāju un... pārreģistrējos uz mazāko distanci. To es varu nosaukt - prāts mājās IR!.

šeit var apskatīt 2014. gada trasi: http://youtu.be/OEmWA-Tngg0 .

Man trase likās vieglāka par iepriekšējo divu gadu trasēm un laika apstākli arī bija labvēlīgāki nekā iepriekšējos gados. Zeme bija auksta, dubļu nebija un gaisa mitrums ļāva skriet bez dzeršanas diezgan ilgi. Neskatoties uz saviem sapņiem par jaku un mugursomu, es ne reizi nenožēloju kā pārreģistrējos, jo jau ap ~2,5km man acis vērās ciet un es saku aizmigt. Ap ~7km es ieraudzīju soliņus un nodomāju ka varētu nedaudz pagulēt, gan jau kāds atradis un pamodinās. Skriet uz/no kalniem nebija grūti, toties skriet monotoni pa plakano virsmu bija gandrīz neiespējami. Finišēju ar laiku 2h13, kas deva man 41. vietu starp 103 mana vecuma meitenēm. Nav slikti priekš "sleeping runner" :)))

Godīgi, trase man patika un kaut kur dziļi sirdī es tomēr ticēju ka noskriešu 38km, bet lai sapnis paliek nākamam gadam, jo sapni ir jāizpilda nomodā un ar prieku, bez jebkādam veselības komplikācijām, vai nē?

Tātad, SIGULDA, mēs ar Tevi noteikti tiksimies nākamgad!

А-а, крокодилы, бегемоты, А-а, обезьяны, кашалоты, А-а, и зелёный попугай! или SKM2014

Если долго, долго, долго,
Если долго по тропинке,
Если долго по дорожке,
Топать, ехать и бежать,
То, пожалуй, то, конечно,
То, наверно, верно, верно,
То, возможно, можно, можно,
Можно в Африку придти. 

Аа, в Африке реки вот такой ширины,
Аа, в Африке горы вот такой вышины,
Аа, крокодилы, бегемоты,
Аа, обезьяны, кашалоты,
Аа, и зеленый попугай,
Аа, и зеленый попугай. 


Но, конечно, но, конечно,
Если ты такой ленивый,
Если ты такой пугливый,
Сиди дома, не гуляй.
Ни к чему тебе дороги,
Косогоры, горы, горы,
Буераки, реки, раки,
Руки, ноги береги.
http://vimeo.com/42701627

Знакомо? Думаете песня Красной Шапочки? Да, и песня тоже. А ещё четкое описание Siguldas Kalnu Maratons 2014.

Не знаю, что именно, но два года назад меня "зацепило" сие мероприятие. И даже мокрые ноги, замерзшие руки и слезки после 23-го километра не очернили мои воспоминания о Сигулдских горках. Каждый раз, когда речь заходит о соревнованиях и меня спрашивают о впечатлениях первого марафона, я отвечаю: "первый марафон - это фигня по сравнению с Сигулдскими горками!" И ведь это правда, после марафона у меня не было состояния - О БОЖЕ, Я ТАКИ ВЫЖИЛА! И т течении пяти дней после марафона у меня не было ненависти к лестнице и я не плакала от счастья, смотря на нагрудный номер соревнований. Но все-то знают марафон - это целых 42км по асфальту, а странные 33км +1500м подъем это кажется не столь величественными на фоне 42. Но я смею уверить, что эти 33 с подъемом в 1500 очень даже сравнимы с марафоном, а может и тяжелее него. Ведь бегать на круизе (с равномерным темпом) это одно, а бегать по горкам вниз и вверх по грязи, снегу и корешкам, поверьте мне - это совсем другое. Именно поэтому в прошлом году у меня не хватило храбрости бежать среднюю дистанцию и я ограничилась 15-ю километрами. Но в этом году я четко решила вновь бежать эту жуткую трассу длинною в 33км и продолжительностью в 5 часов.
К сожалению, или к радости, я поступила в университет на заочное и теперь у меня каждая суббота занята. То есть участвую в соревнованиях только по воскресеньям... всё, бегун из меня теперь только "воскресный". Т.к. Сигулдские горки именно в субботу, а в эту субботу 25.октября у меня экзамен по инглиш, то я реально не попадаю на горки. Конечно жаль, но учеба важнее.
И тут недельку назад (за две недели до соревнований) преподаватель по инглиш сообщает мне, что она мне ставит автомат и на английский мне больше ходить не надо, соответственно экзамен я тоже уже сдала :)) я тут же пишу организаторам Сигулдских горок, что желаю регистрироваться, но вот дилемма - какую же трассу взять: 14км как в прошлом году или заветные 33км? На подготовку времени уже нет, 14к то я точно пробегу и даже не сильно устану, а вот осилю ли я 33км? Ответ пришел неожиданно. В одной из команд, уже подавших заявление, один участник не может принять участие и предлагает мне свое место на... 33 километра (!). Я очень обрадовалась, конечно, согласилась, ведь я могу и пешком походить, да и в крайнем случае сойти с трассы. Главное ведь храбрость и сила духа ;) Стартуя на 14 я буду вновь чувствовать, что чего-то мне не хватает... что-то я не закончила. Короче, подписалась на очередное безумие и молодец!
Сегодня утром на сайте выложили карту. Описание в двух словах: " Жестокая жесть!" Во-первых, вместо 33км теперь 36,5км + 1500м подъем (это уже 38к). Черт, организаторы явно нас не любят! Во-вторых, будет только два круга вместо трех, то есть идея сойти с трассы после второго круга также благополучно провалилась. Что ж, дрожь в коленях и странное чувство чего то приятного у меня пока не пропало. Конечно, я боюсь и очень боюсь, ведь это будут самые жесткие соревнования за всю мою жизнь. Одолею ли я горки в этот раз или оставлю это дело незаконченным покажет будующая суббота - 25. октября!

 

Если долго, долго, долго, Если долго по тропинке, Если долго по дорожке Топать ехать и бежать, То, пожалуй, то конечно, То наверно, верно, верно, То возможно, можно, можно, Можно в Африку прийти. «Скопировано с сайта www.karaoke.ru»

Если долго, долго, долго, Если долго по тропинке, Если долго по дорожке Топать ехать и бежать, То, пожалуй, то конечно, То наверно, верно, верно, То возможно, можно, можно, Можно в Африку прийти. «Скопировано с сайта www.karaoke.ru»

Если долго, долго, долго, Если долго по тропинке, Если долго по дорожке Топать ехать и бежать, То, пожалуй, то конечно, То наверно, верно, верно, То возможно, можно, можно, Можно в Африку прийти. «Скопировано с сайта www.karaoke.ru»

Если долго, долго, долго, Если долго по тропинке, Если долго по дорожке Топать ехать и бежать, То, пожалуй, то конечно, То наверно, верно, верно, То возможно, можно, можно, Можно в Африку прийти. «Скопировано с сайта www.karaoke.ru»

Četrās sacensības, divās valstīs - jauns PB, negaidīts pjedestāls un citi dzīves brīnumi

Šis raksts ir tapis gandrīz mēnesi. Sākuma bija doma uzrakstīt par katru atsevišķi, bet visas sacensības notika viena mirklī un tāpēc dalīt tos nav racionāli.

Dobeles otrais aplis

Viss sākas Dobelē, kur bija paredzēts ātri, bet ar žēlastību noskriet 5km. Sacensības iekrita 7. jūnija, tieši pilsētas svētku ietvaros. Skrējiens bija bezmaksas, līdz ar to plānoju, ka gribētāju būs pāri malām. Atbraucam laicīgi, izņemam numurus (sacensības laika kontroli nodrošināja SPORTLAT, līdz ar to numuri, medaļas - full serviss!) un sākam iesildīties. Starts bija ieplānots 20:00, taču ap šo laiku bija dots starts 2,5km distancei un mums nāksies gaidīt kamēr tie atskries. Labi kā šo īsgalabalnieku nebija daudz. Tie skrēja smukās kleitas, peldkostīmos, maskās, ar alu, bez alus, ar cepurēm, ar karogiem... vienvārd sākot, trako netrūka. Ap pusdeviņiem mūs arī ielaida starta koridorā un, nezinu kāpēc, sākas dejas un priekšnesumi. Mēs bija iesprausti starp starta līniju, ātriem un dejotājiem. Nācās gaidīt kamēr tie izdejosies.  Laikam jau bija paredzēts mūs izklaidēt. Smuki jau dejoja, bet ilgi. Stundu mēs stāvējām uz vietas un gaidījām startu. Ne padzerties, ne uz WC... mēģinājam pietupties, lēkāt, kaut kā kustēties lai kājas nepaliktu stīvās. Policija jau bija pienākusi un prasīja: "cik ilgi vēl slēgt braucamās ielās?" viņiem atbildēja: "līdz pasākuma beigām" :) A meitenes tik dejoja un dejoja... Beidzot izdejojas un tika dots starts. Neteikšu kā manas kājas baigi gribēja skriet, tāpēc arī uzsāku lēnītēm ar 4:50min/km. Pēc diviem kilometriem pie otra kalna sastapu skrējējus, kuri sākumā pārvērtēja savus spēkus un palielināju savu ātrumu līdz 4:40min/km. Tad beidzās pirmais aplis, spēks vēl joprojām bija un sitās pāri krūtīm.
Otrajā aplī vēl dažus apdzinu, pie beigām uztaisīju rāvienu , jo mēģināju dabūt ātrumu no četrām. Ātrums nesanāca, taču sanāca Personal Best (PB). Neticēju savām acīm - 22:52. Ātri un bez žēlastības. Sajūtas foršas, trase laikam īsāka nekā domāju. Biju ļoti priecīga un lepna ar sevi. Tā lūk, bez stresa un īpašas sagataves var dabūt kādu negaidītu pārsteigumu. Paldies SPORTLATam par pacietību pie starta un labi padarītu darbu pēc starta.

Dobeles finišs. Ar dārgo kolēģi Ludmilu.

Nākamajā dienā vienpadsmitos no rīta bija jāstartē Carnikavā ~15km krosā. Godīgi sakot, no rīta vispār negribējās skriet. Kājas bija nedaudz nogurušas un prasīja atpūtu. Tāpēc es izdomāju, kā krosu skriešu pēc pulsa un garastāvokļa. Kā jau iepriekšēja dienā, starts mums ievelcies. Kamēr mēs sagaidījām visu bērnu startus, kamēr izskrēja 3km distances skrējēji... varbūt tā ir karma? :))) Tad domāju kā pienācis mūsu starts. Nē! Startēja 6,5km distances dalībnieki un mūsu starts ir pēc 30 minūtēm. Pa mikrofonu paziņoja, ka pirmo km skriesim pa asfaltu, tad pa takām vai bezceļu, tad 2,5km pa pludmali, tad atkal takas/ bezceļš un beigās atkal asfalts. Jau 12:30, saule spīd pa nopietno, karsti kā Turcijā un mums tika dots starts! Es startēju ar ātrumu 5:30 min/km, pati pēdēja! Bet kur man steigties, vakardien taču dabūju jau PB :))) šodien varu atpūsties. Pie tām, visražīgākie aplausi ir pirmajai "Apsveicam! Čempionē!" un pēdējai vietai: "Bei-dzot esi ats-skrē-ju-si!". Kad pēc takām sekoja bezceļš (smilšains!) es saku apdzīt skrējējus. Meitene, vēl viena, džeks, atkal meitene... manas cerības uz skaliem aplausiem pazuda. Jo par pirmo vietu cīnās Dace Lina un Ināra Lūse, bet par pēdējo...tik lēni skriet es negribu, jo baigi karsti. 

Dace Lina, Ināra Lūse un es

Izskrēju no meža uz pludmali. "Neko sev skats!" nodomāju es, skatoties uz pusplikiem cilvēkiem un peldētājiem. Teikšu godīgi, šogad pa smiltīm vēl nebiju skrējusi un Carnikavas pludmale nav Jūrmalas vai Vecāķu pludmale. Pat blakus nestāv! Ātrum no 5:20 kritās uz 6:30, bet skriet vienalga bija grūti. Kādi puspliki vēderaini vīrieši iznākuši no jūras un mēģina man līdzi skriet. "Nu,nu!" teicu es, un viņi pārstāja sevi mocīt. Paldies organizatoriem par dzirdināšanas punktu, tas bija īsti vietā! Atskrēju pie pagrieziena vietas un man pietrūkt spēks lai skrietu cauri kāpām, pārgāju soļos. Mani apdzina meitene, džeks un vēl viena meitene. Grūti, grūti ir skriet pa smiltīm, bet takas man atgrieza spēkus un pie kalna es atkal visus apdzinu. Tad sekoja takas un bezceļi, atkal kalns. Kalni Carnikavā arī ir tīri labi, līdzīgi Siguldas smukumiem. Kaut kur ap desmito km, mani pārņem dusmās par smilšainam takām, sāku skriet pa sūnām. Neizdodas un pārgāju atpakaļ uz smiltīm. Godīgi, ļoti gaidīju kad tas viss beigsies. Redzu dzirdināšanas punktu, paķēru glāzi. Tiesnesis norāda uz kalnu, bet redzu kā marķējums parāda ko citu. Neticu tiesnesim un skrienu pa marķējumu. Man bija taisnība! :)) Vēl priekšā 4 km un mazie kalniņi + smiltis. Šodien 4km man neliekas īss gabals. Izskrienu no meža ārā, redzu policistu, kas sēž uz krēsla un pļāpa pa telefonu. Nevaru saprast uz kuru pusi jāskrien, laikam saule labi uzsildījusi manu galvu. Nolēmu skriet pa kreisi, pēkšņi policists piecēlās kājas un metās man virsū. Sapratu, man jāskrien pa labi. Pēdējas kilometrs asfalta un kārots finišs. Finally this is over! Metos virsū ūdenim un putrai. Izsludina rezultātus. Meklēju sevi... Ināra Lūse 1:07, Dace Lina 1:16 un... Darja Ciganoka 1:28! Man trešā vieta!! Eju pie galvena tiesneša lai prasītu vai viņš neko nav sajaucis. Viss pareizi, elites grupā man trešā vieta :) Ideāli! Apbalvošana, medaļa, sponsoru sagatavotas balviņas. Vēl viens lielisks skrējiens! Paldies Carnikavas domei par šo lieliski sagatavotu pārbaudījumu.

Nākama nedēļa bija plānota atpūta un gatavošanas vēl divām sacensībām. Svētdienas (15.06.) skrējienam Ventspilī un Pērnavas pusmaratonam (22.06.). Skriešanas grafiks saplānots tā, lai būtu vairāki ātruma skrējieni, bet garie un recovery būs pēc Jāņiem. Divpadsmitā jūnija noskrien.lv forumā ieraudzīju ziņu par palīdzības sniegšanu mūsu biedram. Vajadzēja nodod asinīs un es nolēmu ka varu un vēlos palīdzēt un, piektdien 13. datumā aizgāju uz Stradiņu donora centru. No sākuma no manis negribēja ņemt asinīs, jo pārāk zems asinsspiediens un pēc pagājušās asins ziedošanas es zaudēju samaņu un mani savāca ātrie. Ārsts brīdināja, ja mani arī šoreiz savāks ātrie, tad es vairs nekad nevarēšu nodod asinis. Izdarīju visu lai pēc nodošanas es justos labi: paēdu kārtīgas brokastis, izdzēru trīs krūzes kafijas, uzēdu šokolādi, pēc nodošanas 30 minūtes sēdēju uz kušetes. Viss kārtība. Diena pagāja mierīgi, bez stresa. Daži pat jautāja ko esmu sarijusies, ka esmu tik mierīga. Nemocīja ne ģīboņi, ne bads, tikai slāpes. Nakti pagulēju labi, piecēlos lai aizietu nedaudz patipināt, jo svētdien tak sacensības, bet galva sāka griezties. Bija paredzēts skriet astoņas reizes pa 500m caur 250m atpūtas, es pat pirmos 500m nevarēju izpildīt. Saņēmos un noskrēju mierīga režīma. Visu atlikušo dienu nogulēju uz istabas paklāja. Spēku vispār nebija nekādu un asinsspiediens bija ap 90/50. Septiņdesmit procentus no dienas gaismas ilguma es nogulēju. Ģimenes ārste zvanīja un teica:"Izdzer kafiju. Ja pēc tās spēks neatgriezīsies, sauksim ātros, pārliesim Tev atpakaļ nodotus 500ml." Izdzēru kafiju un voilà spēks atgriežas! Protams ārstei neko neteicu par rītdienas sacensībām, jo viņa noteikti neko neļautu darīt. Sacensību rītā pamodījos (special for Maris)... pamodos ar nelielu nogurumu, aizgāju uz aptieku nomērīju asinsspiedienu. Tadammmm 90/63, pulss 83. Kaut kā pa zemu spiediens un pa augstu pulss. Izdomāju ka uz Ventspili braukšu, bet skriešu lēnītēm un pēc apstākļiem redzēšu vai ir jēga skriet visus 10 km. Pa ceļam izdzēru lielo kafiju un puslitru kolas. Sacensībās startēju no paša gala. Atklāju ka tomēr ir daudz cilvēku arī aizmugurē un te ir diezgan jautri. Skrejas ne visai labi, bet labāk nekā vakardien. Pirmais aplis bija nosacīti viegls, bet otrais jau ar pulsu virs 170 un nekadīgi nekritās. Pazīstamie skrējēji,mani apdzenot, mēģināja mani ievēsmot skriet ātrāk, bet nekā.  Ap septīto kilometru kājas kļuva smagas kā betons. Kruīzes kontroles laiks no ierastiem 5:30 samazinājās līdz 6:40, tomēr finišēju. Laiks bija 1:04 ne slikts, bet arī ne labs. Aiz manis uzreiz finišēja V. Žolnerovičs ar laiku 1:05, bet atšķirība no manis viņš skrēja četrus apļus, jeb pusmaratonu. Pateicu viņam: "Ты очень хорошо пробежал, но я прибежала быстрее - 1:04." Viņš uztaisīja lielās pūces acīs. Es piebildu: "Но я бежала 10км :) " Tas viņš uzsmaidīja un teica: "Значит я не так уж хорошо и бежал". Labi jau labi noskrējis un smuku vainagu dabūjis. Tikmēr es aizgāju uz Sporta Laboratoriju nomērīju asinsspiedienu - 110/70. Labs!
Nākamajā nedēļa pagāja vēl mierīgāk, jo veselības stāvoklis neļāva forsēt. Piemēram, trešdien pēc īsa recovery skrējiena man paceļas temperatūra līdz 37,6`C (parasti man ir pazemināta temperatūra ~35,6`C). Godīgi sākot, nezināju kā es 22. startēšu Pērnavā. Uzsvaru liku uz ēdienu: putras, griķi, rīsi, dārzeņi. Cenšos atturēties no sieriem, gaļas un augļiem. Uzsāku dzert kafiju no rītiem, kuru es jau vairākas nedēļas vispār nelietoju uzturā. Pienākot īstajai dienai, es nedomāju par trasi. Es domāju par skriešanas baudu un Pērnavas apskati no iekšienes. Starts sacensībām tika dots 42km un 21km no pilsētas un finišs ir pilsētā kopā maratonistēm un pusmaratonistēm ir pilsēta. Startējam mežā, bija karsti un es izģērbjos. Sākumā skrejas labi, tiešām, negaidīti labi noskrieti pirmie 2 km (no piecām), tālāk tik jautri nebija. Pirmos 6km skrējām pa mežu, tad pa krastmalu gar upi, vēlāk vajadzēja vēl kādus 4km pa pilsētu. Mežā man gāja ne visai. Atkal smiltīs, kalni un takas. Mani apdzina visi kuriem nebija slinkums apdzīt. Tempu turēju 5:30 - 5:50. Mēģināju ātrāk, bet nekadīgi nesanāca. Izskrējām krastmalā un sākas vējš. Kā es nožēloju to brīdi, kad nolēmu izģērbties. Pirmie 10km bija visgrūtākie. Man trūka elpas, kājas neklausījās un besīja visi apkārt skrienošie. Pēc desmitā sāku atslābst un vairāk skriet mehāniski. Pa maziņam saku apdzīt skrējējus. Trase ūdens punktu netrūka, tāpēc nedz slāpes, nedz vēlme apmeklēt WC mani nemoka (beidzot!). Ieskrienot pilsēta, es mainīju taktiku un vairs neskatījos uz pulsometru, skrēju pēc sajūtām.

Latvijai divās pirmās vietas: pusmaratonā un maratonā!

Apdzinu pirmo, tad otro...trešo...ceturto meiteni, vīrieti utt. Pēdējie divi kilometri, bet sajūta joprojām laba. Astoņi simti pirms finiša un mani apdzen kāda čiksa. Bet baigi ātri apdzen, es par nepaspēju noreaģēt. Finišēju! Labi, viss tiešām ir labi! 1:59 - nav pats sliktākas laiks. Kājas sāka sāpēt jau tajā paša dienā. Recovery skrējiens bija ļoti lēns un puls lidoja debesīs kā Boeing 747. Četras dienas pēc sacensībām bija nolemts noskriet 15km, bet pēc 7km pulss ceļās līdz 170 un kilometrāža bija sasisināta līdz 12km. Pirmā jūlijā atkal bija mēģinājums noskriet 15km ar pulsu zem 160. Izdevās! Pēc divām ar pusi nedēļām sākas organisma atjaunošana pēc asins nodošanas. Tagad esmu pārliecināta kā atkal skriešu ātri un ar patīkamo sajūtu kājās.

NRM TT 4:30 ar patīkamu noskaņu

Godīgi sākot, šīs sacensībām bija vienas no labākām! Vismaz ar emocijām visbagātākās un visnopietnāk es gatavojos tieši Nordea Rīgas Maratona (NRM) Tempa Turēšanai (TT).

Viss sākas vēl tālajā februārī, kad bija paziņojums par TT atlasi uz NRM. Es pieteicos pusītei un pilnai distancei (man bija šaubas, ka mani izvēlēsies uz garo, jo es pirms tam noskrēju tikai trīs maratonus, un pēdējais no tiem nebija apmierinošs).  Lai nu kā, pēc dažām nedēļām saņēmu ziņu, ka esmu TT uz 4:30 uz pilno distanci. Tobrīd biju darbā, izlasīju šo zinu un lēkāju kā zaķis aiz priekiem. No šī brīža visas runas bija par un ap TT. Līdzīgi kā pēc pirmā maratona sākas visas manas runas: „Sveicināti! Es noskrēju maratonu.”, šeit bija „Sveicināti! Es būšu Tempa Turētājs Nordea Rīgas maratona uz maratona distanci uz 4:30.” 

Tā arī notika šīs pasākums - pozitīvo emociju pilns! Gari nerakstīšu kā man veicās, labāk lai runā bildes.

EXPO pirms sacensībām. Visi Tempa Turētāji gandrīz pilnā sastāva. EXPO laikā mums bija pieejami divi skrejceliņi (paldies Signim!), ar kuru palīdzību mēs palīdzējam EXPO apmeklētājiem pārbaudīt savu plānoto tempu. Kā arī stāstījām par trasi un arī nedaudz izklaidējamies paši… piemēram, plank sacensībās!

Šogad visi vārdi uz plakāta nebija salikti pēc alfabēta, tāpēc sava vārda meklēšana aizņēma vairāk nekā četrus piegājienus (kopsummā ap pusotras stundas). Bet pateicoties Dzintaram, man izdevās atrast arī savu vārdu.

Nākamajā dienā bija jau sacensībās. Starta laiks 8:30. TT vajadzēja ierasties ~7:15, lai saspraustu balonus un paspētu nofotografēties. Laiku nesolīja karstu (~20`C), bet arī nesolīja lietu (kas protams mums noderētu).

Pilns TT uz maratonu 4:30 un pusmaratonu 2:15. Starta zona pašās beigās, jo mēs taču esam „vācēji”. Ka redzat smaidam pilnīgi visi, jo TT ir smaidīga un priecīga būtne.

Starts tika dots! Un mums vajadzēja 2 minūtes, lai tiktu līdz starta līnijai. Līdz ar pirmajos kilometros vajadzēja paskriet nedaudz ātrāk, lai izlīdzinātu tempu.

Foršais skrējiens bija sācies! Visi kopā draudzīgi skrējām, dziedājām, atbalstījām un izklaidējam apkārtējus skrējējus.

Tā arī turpinājās pēc 10 kilometriem…

 Dažreiz TT bija arī nopietni… īpaši kad pārbaudīja apkārtni „kāpēc atbalstītāji mūs neatbalsta”

Bet tomēr pārsvarā mēs bijām šādi: 

Arī ik pa laikam šādi…

Arī pēc 15km mēs izskatījāmies diezgan „adekvāti”!

Biju pieķertā baudot auksto ūdeni. Manuprāt, tā ir vislābāka mana bilde.

Pēc trīsdesmitā kilometra sakām mest mieru… Diemžēl bilžu nav, jo lielais pūlis veica tieši pusmaratonu un laikam visi fotogrāfi jau bija kaut kur aizrāpojuši vai paslēpušies gaidot 10k un 5k dalībniekus. Tāpēc īsuma izstāstīšu kas bija noticis. Ap 16km, ka es jau iepriekš solīju, izvilku miklas un līdz 30 km ik pa laikam tos uzdevu apkārtējiem. Visi, kas bija atbildējusi ap trīsdesmit pirmo kilometru dabūja končas (ko rūpīgi bija sagatavojusi mana mamma). Skrienot uz Vanšu tiltu, no pieciem TT uz maratonu mēs bijām palikuši trīs. Jo maratons ir nopietna distance un četrdesmit divu kilometru garumā viss kaut kas var gadīties, tāpēc arī ņem vairākus Tempa Turētājus. Ap 32.km mans vēders sāka streikot, līdzīgi kā Vīnē. Es nodomāju tikai 10km un es vēl pilna ar spēkiem, gan jau izturēšu. Diemžēl šo domu man nācās atmest trīsdesmit piektajā kilometra, kad es apciemoju Ķīpsalas baseina labierīces. Protams jau atpaliku no TT par kādam 3-4 minūtēm, nogriezu balonus un atdevu tos bērniem, kas stāvēja rases malā un atbalstīja ne visai labi izskatījušos skrējējus. Savu oficiālo TT numuru arī nācās apgriezt, bet TT darbu es turpināju. Vēl pāris cilvēkus izvilku pāri Vanšu tiltam, tad jautrā Brīvības iela, kur mani noķēra 10k līderi. Smuki skrēja… es tik ātri nevarētu, īpaši pēc trīsdesmit astoņiem noskrietiem kilometriem. Redzot kā Suunto man rada „estimated finish time: 4:37:50”, man kājas pārstāja klausīties un es pārgāju soļus-skriešus. Tomēr pēdējā kilometra saņēmos un ieskrēju finišā vēlāk par savu oficiālo TT laiku. Kauns… godīgi negaidīju tādu iznākumu. Rūpīgi gatavojos šim atbildīgam darbam, bet tā arī neizpildīju līdz galam. Kaut arī apkārtējie atbalsta un uzskata, kā šī nav nāvīgi traģiska lieta, es izanalizēju savus veiktus darbus:

1.  TT ir tiešām nopietna lieta un vajadzēja gatavoties vairāk nekā parastam maratonam;
2.   Ēst dārzeņus un augļus divās dienās pirms sacensībām kategoriski aizliegts!;
3. Sacensību dienā labāk iedzert kādu oglīti un nekādas škriedrvielas;
4.   Končas jāsāk dalīt uzreiz pēc sniegtas atbildes uz jautājumu;
5. Temps jātur pirmo apli ātrāk (nedaudz pa piecām min), atstājot rezervi. Vai nu jātaisa speciālie TT treniņu, kur topošus TT apmāca kā noturēt vienādu tempu uz visiem 42 km. (es pagaidām varu labi tikt galā ar pusmaratona tempu, tātad maratonam vēl jāmācās!); 
6.  Tik daudz smaidošo cilvēku nekad mūžā nebiju redzējusi! Draugi skrieniet sacensībās!

NRM bija organizēts ļoti labi. Īpaši salīdzinot ar „zelta” līmeni Vīnē. Trase pilnīgi pietika ar ūdens un ēdieniem. Trase ir visai grūta, noteikti to neteikšu izvēlēties, lai labotu PB. Bet šos svētkus, ko sagatavo mums NRM organizatoru komanda ir vērts izbaudīt katram: 5, 10, 21 vai 42km tā ir jūsu izvēle ;)

Paldies VSK Noskrien tētim Signim par iespēju piedalīties NRM kā TT. Kā arī milzīgs paldies visiem TT, īpaši uz 4:30 un 2:15 par jautri pavadīto laiku! Ar jums skriet ir viens vienīgais prieks!!!

 

P.s. neskatoties uz veiksmēm un neveiksmēm. Mūsu meiteņu komandai trešā vieta ir kabatā :))