https://www.youtube.com/watch?v=ULTtWUZhD9c
02/08 Cēsis Eco Trail - 30 km; h - 4:01:45
10/08 Rakveres Nakts skrējiens - 21km; h - 2:03:00
23/08 Āžu Kalnu Sturnu Buks - 18.09km; h - 2:10:35
14/09 Tallinas pusmaratons - 21km; h - 1:58:23
28/09 Priekuļu skrējiens - 24km; h - 2:54:00
Noteikti meģināšu viņu noturēt esošā līmenī pēc ispējas ilgāk, arī pacetīšos sevi nemocīt ar pārslodzēm un visādiem eksperimentiem ar veselību. Un ļoti ceru kā nakama sezonā būs labāka un atrāka par šo ;) No galveniem mērķiem (oho kā tie izauga līdz ar gandarījumu par paveikto!) ir 80km CETā, 42km Viļņā vai 55km SKM. Redzēsim kur mani aizvēdis manas kājas un nePRĀTS.
Viens teikums par nosaukumu: šī dziesma tika izvēlēta tāpēc kā viņa mani iedvēsmoja visu šo karsto vasaru. Un, es uzskatu, ka tieši pateicoties tās motīviem es atkal uzmu uz pareiza viļņa.
02/08 Cēsis Eco Trail - 30 km; h - 4:01:45
10/08 Rakveres Nakts skrējiens - 21km; h - 2:03:00
23/08 Āžu Kalnu Sturnu Buks - 18.09km; h - 2:10:35
14/09 Tallinas pusmaratons - 21km; h - 1:58:23
28/09 Priekuļu skrējiens - 24km; h - 2:54:00
Kas saista šos skrējienus? Protams, gads, siltais laiks un sporta veids, bet bez tā arī tas kā tie kļuva par sava veida recovery procesu un jauno vērtību noteikšana.
 |
| CET 2014, piektais kilometrs |
 |
| CET 2014, divdesmit n-tais kilometrs |
 |
| CET 2014, desmitais kilometrs |
Ka jau rakstīju, pirms Jāņiem biju nodevusi asins (labdarības pasākums) un veselības stāvoklis krāšņi mainījās. Ātrums nokritās nedēļas laikā no 5:50 līdz 6:40 pie pulsa 160. Izturība samazinājās līdz 2 kilometriem. Es tiešām nevarēju noskriet vairāk. Mēģināju ēst saldumus, sporta energy līdzekļus, dzert kafiju lai dabūtu enerģiju un izturību, bet nekas nepalīdzēja. Mēģinu noturēties pēc iespējas ilgāk, toties pēc 10-15 min.iestājas tāds nogurums, kā kājas vairs negribēja kustēties un man nācās apstāties uz neilgu pauzi. Trīs kilometru robeža man likās drausmīgi liela, nerunājot par pieciem un desmit kilometriem, kurus vēl nedēļu atpakaļ es varēju noskriet tapāt vien sevis izklaidei. Vienīgais ko vēlējos ir dabūt atpakaļ šo skriešanas prieka sajūtu. Cenšos skriet pēc izjūtām, noliku malā pulsometru, mēģināju skriet bez mūzikas. Tuvojoties pasākuma Cēsis Eco Trail (CET) es nezināju ko skriet, it kā 15 ir pārāk maz priekš manas apziņas, es taču esmu skrējējs ar pieredzi, esmu maratoniste! Bet 30km man likās pārāk daudz, jo nezināju vai tikšu līdz finišam ar savu esošo izturību un sagatavotību.
Uzreiz pateikšu, pasākums izdevies un noskrēju baigi forši. Trase perfekta! Paspēju arī padzēries Kolu, ko jau no desmitās klases nebiju dzērusi ( ~9 gadi). Arī sanāca apmeklēt mežā dzīvojošus cilvēkus, jo baigi gribējās dzert.
Vēlējos noskriet zem 4h, bet tiku finišā nedaudz pāri četrām. Laimīga un ļoti gandarīta par paveikto. Tomēr tik vēlāmas sajūtas "i'm back into runners world" nebija. Noteikti apmeklēšu šo pasākumu nākamgad un iesāku to apmeklēt visiem, lai izbaudītu Vidzemes dabas skaistumu.
Nākamais skrējiens bija kā liels šķērslis, jo noskriet 30km pa mežu ir viens (tu vari apstāties, pastaigāt, pasēdēt utt.), bet skriet pusmaratonu pa asfaltu ir kaut kas cits. Pa asfaltu ir jāskrien (vismaz man tā liekas), jo ir skatītāji un tu esi visu laiku novērots. Man kaut kā neērti soļot visu acu priekšā jau pie piektā km, ja man uz numura ir rakstīts pusmaratons. Tāpēc nolēmu skriet pirmos piecus kilometrus priekš ātruma, otrie pieci būs priekš izturības un tad jau redzēs skriet vai soļot. Galvenais uzdevums ir noturēties vismaz 10km skriešus. Uzdevumu izpildīt man izdevies. Pateicoties atbalstītājiem un tiešam foršam skrējienam vakarā (jo Raksveres pusmaratons ir nakts pusmaratons ;)) Noskrēju viegli, ar vienu apstāšanos pie dzirdināšanas punktā. Laiks, protams, nav īsti labs - virs divām stundām, bet priekš manām šī brīža spējām tas bija perfekti ;)
 |
| Rakvere 2014 21k - done! |
Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet! (c) Noskrien. Pasākums organizēts ļoti augstā līmenī, kaut arī nav masveida pasākums.
Noteikti iesaku šo pasākumu apmeklēt pūcēm, jo starts ir deviņos vakarā
un līdz pusnaktij var mierīgi skriet ;) vienīgais, vēlos pabrīdināt, kā
ne visas ielas ir pietiekami labi apgaismotas līdz ar to kājas jāceļ
augsti lai tiktu līdz finišam sveikam un veselam ;)
Nākamais pasākums manā vasaras sarakstā bija Āžu kalnu stirnu buks. Jāskrien pa mežu, pa kalniem, pa taciņām. Viens no action momentiem bija "sprints kalnā" - laikam organizatori izvēlējas visstīvāko kalnu, un organizēja ātruma sacensības tieši uz šī kalna posmu. Nekādu uzstādījumu uz šo pasākumu sev nedevu, jo uz pasākuma brīdi biju apslimusi un jau lietoju antibiotikas, bet pamēģināt savus spēkus "kalna sprintā" es tomēr pamēģināju. Nav ko daudz stāstīt, vienīga un vērtīgākā atziņa - SKRIET APSLIMUŠAM NEDRĪKST! Izstāties, es neizstājos, bet skrējās man nevisai. Bija momenti, kad es pat nesapratu kur atrodos un kas te notiek. Godīgi, uzliekot roku uz sirds, ar temperatūru vairs neskriešu.
 |
| Es nemesloju mežā, un tu? |
Pēc pāris nedēļam sekoja vēl viens pusmaratons. Godīgi, es reģistrējos maratonam, jo cerēju Tallinā uzstādīt savu PB maratonā, tā es domāju līdz 2014.gada jūnijam. Protams, domas krāšņi mainījas un iedomājoties par to ka man būs jāskrien 42km, mani pārņēma drudzis. Tāpēc ar vēso prātu es pārreģistrējos uz pusīti, ar domām noskriet to zem divām. Uz pasākumu mēs braucam kopā ar Jeļēnu un Māri Ābeli, protams viņu mērķis krāšņi atšķiras no mūsu mērķiem, toties mūs vienoja tās, kā mēs visi skriesim :) Neviens nepaliks aiz dzeltenas līnijas kā skatītājs. Pasākums organizēts tīri labi, cilvēku daudz nebija, laikam tāpēc kā Tallinā skrien vienā dienā kopā ar Viļņu. Patīkami pārsteiza WC skaits, nebija ilgi jāstāv rindā. Trase arī laba, tikai divi kalniņi jau tuvojoties finišam. Dzirdināšana trasē arī laba un kupla, piedāvāju arī smidzināt uz kājām avēsinošo losjonu un, viens no ievērojāmākiem ēdināšanas punktiem bija maizīties ar brētliņām vai reņģītēm :)) es nenogaršoju, bet domāju kā tieši Baltijas valsts iedzīvotājiem tas bija patīkams pārsteigums. Skrejas viegli, tomēr smaka kas nāca no līča mani nedaudz nomocīja. Visu trasi skrēju kopā ar zvēriem - skrējiena video šiet. Visspilgtākais moments notika dažus simtus metrus pirms finiša līnijas. Šajās sacensībās es speciāli neskatījos pulksteni lai nemedīti ātrumu vai distanci, un tuvojoties finišam es nezināju cik man palicis, tomēr spriežot pēc tā kā cilvēki paatrinājas sapratu ka finišs tuvojas. Es ieraudzīju finišu, tad Māri Ābeli, kurš stavēja jau aiz dzeltenas līnijas un viņš man teica: "Tūries Tu vari izskriet no divām!" Es paātrinājos cik man bija spēka un tiešām finišēju 1:58:23. Paldies Tev, Māris, par iedvesmu!
 |
| Tallin 2014, viss ekipējums. |
Next one, jeb nākamais pārbaudījums bija jau mežā. Saucās "Priekuļu Trail 2014" (pie sevis to nesaucam par Prikolīgo sprējienu). Baigi labais pasākums! Manai vecuma grupai ir diva veida distances 6 un 24 km. Protams ka es reģistrējos 24km. Tā kā pēc Tallinas man jau bija ākis lupā, es nolēmu skriet uz laiku, pārbaudot cik daudz es izturēšu un vai kājas mani nesīs visu trasi. Kāpums šajās sacensībās bija tikpat liels cik SKM (Siguldas Kalnu Maratonā), toties atšķiras ar to, kā SKM ir plakans un kalnains skrējiens, bet šiet visu laiku augšā lejā.. augšā lejā. Skrienot pirmos metrus pret kalnu, mēs ar Aivaru jokojam par kalniem. Sobrīd visi tādi smaidīgie skrien un priecājas, bet ceturtājā aplī visi skries jau ar asaram acīs un raudās kā kalni ir tik augsti un kājas ir tik vājas :))) Nolēmu ceturtājā aplī to atcērēties un skriet pret šo kalnu ar smaidu.
Pirmais aplis bija ļoti viegls, īpaši patika kalns apļa vidū (paralēli starta līnijai). Kalns (kāpumu nezinu) kā ceļš debesīs. Tu rapojies augšā, bet galu kalnam neredzi, jo ir līkumi un pagriezieni un tad kad jau pamanīji kalna augstuma punktu, netici kā Tev tas izdodas, tad tu atcēries kā Tev šo būs japaveics vēl trīs reizes un prieks acu mirklī pazūd. Nav ko daudz muldēt par grūtībām, jo katrs skrējiens ir pilns ar mīnusiem un plusiem, ja jau parakstījies tad ir jāskrien, nevis jāvavuļo par extra-fizisko spēju trūkumu. Pabeidzot jau otro apli man nācas apmeklēt labrierīces, jo atrārtojas Vīnes stāsts.
Nekas galvenais ir noskriet ;) Trešais aplis nebija grūts un ceturtais arī bija patīkami sportisks, galvenais pareizi sadalīt spēkus. Finišēju sev vēlamā laikā (zem 3 h). Trase ir perfekta, nākamgad noteikti apmeklēšu. Protams, kā parasti nedaudz traucēja neuzmanīgi nujotāji, kad ar savām nujām gandrīz izpostīja manu skrējēja garu, bet nekas mana iedzīmta veiklība izglāba veselīga skrējēja statusu. Un tieši pēc šī skrējiena man atgriežas skrējēja prieks, ko es medīju jau visu vasaru ;)
Noteikti meģināšu viņu noturēt esošā līmenī pēc ispējas ilgāk, arī pacetīšos sevi nemocīt ar pārslodzēm un visādiem eksperimentiem ar veselību. Un ļoti ceru kā nakama sezonā būs labāka un atrāka par šo ;) No galveniem mērķiem (oho kā tie izauga līdz ar gandarījumu par paveikto!) ir 80km CETā, 42km Viļņā vai 55km SKM. Redzēsim kur mani aizvēdis manas kājas un nePRĀTS.Viens teikums par nosaukumu: šī dziesma tika izvēlēta tāpēc kā viņa mani iedvēsmoja visu šo karsto vasaru. Un, es uzskatu, ka tieši pateicoties tās motīviem es atkal uzmu uz pareiza viļņa.
