NRM TT 4:30 ar patīkamu noskaņu

Godīgi sākot, šīs sacensībām bija vienas no labākām! Vismaz ar emocijām visbagātākās un visnopietnāk es gatavojos tieši Nordea Rīgas Maratona (NRM) Tempa Turēšanai (TT).

Viss sākas vēl tālajā februārī, kad bija paziņojums par TT atlasi uz NRM. Es pieteicos pusītei un pilnai distancei (man bija šaubas, ka mani izvēlēsies uz garo, jo es pirms tam noskrēju tikai trīs maratonus, un pēdējais no tiem nebija apmierinošs).  Lai nu kā, pēc dažām nedēļām saņēmu ziņu, ka esmu TT uz 4:30 uz pilno distanci. Tobrīd biju darbā, izlasīju šo zinu un lēkāju kā zaķis aiz priekiem. No šī brīža visas runas bija par un ap TT. Līdzīgi kā pēc pirmā maratona sākas visas manas runas: „Sveicināti! Es noskrēju maratonu.”, šeit bija „Sveicināti! Es būšu Tempa Turētājs Nordea Rīgas maratona uz maratona distanci uz 4:30.” 

Tā arī notika šīs pasākums - pozitīvo emociju pilns! Gari nerakstīšu kā man veicās, labāk lai runā bildes.

EXPO pirms sacensībām. Visi Tempa Turētāji gandrīz pilnā sastāva. EXPO laikā mums bija pieejami divi skrejceliņi (paldies Signim!), ar kuru palīdzību mēs palīdzējam EXPO apmeklētājiem pārbaudīt savu plānoto tempu. Kā arī stāstījām par trasi un arī nedaudz izklaidējamies paši… piemēram, plank sacensībās!

Šogad visi vārdi uz plakāta nebija salikti pēc alfabēta, tāpēc sava vārda meklēšana aizņēma vairāk nekā četrus piegājienus (kopsummā ap pusotras stundas). Bet pateicoties Dzintaram, man izdevās atrast arī savu vārdu.

Nākamajā dienā bija jau sacensībās. Starta laiks 8:30. TT vajadzēja ierasties ~7:15, lai saspraustu balonus un paspētu nofotografēties. Laiku nesolīja karstu (~20`C), bet arī nesolīja lietu (kas protams mums noderētu).

Pilns TT uz maratonu 4:30 un pusmaratonu 2:15. Starta zona pašās beigās, jo mēs taču esam „vācēji”. Ka redzat smaidam pilnīgi visi, jo TT ir smaidīga un priecīga būtne.

Starts tika dots! Un mums vajadzēja 2 minūtes, lai tiktu līdz starta līnijai. Līdz ar pirmajos kilometros vajadzēja paskriet nedaudz ātrāk, lai izlīdzinātu tempu.

Foršais skrējiens bija sācies! Visi kopā draudzīgi skrējām, dziedājām, atbalstījām un izklaidējam apkārtējus skrējējus.

Tā arī turpinājās pēc 10 kilometriem…

 Dažreiz TT bija arī nopietni… īpaši kad pārbaudīja apkārtni „kāpēc atbalstītāji mūs neatbalsta”

Bet tomēr pārsvarā mēs bijām šādi: 

Arī ik pa laikam šādi…

Arī pēc 15km mēs izskatījāmies diezgan „adekvāti”!

Biju pieķertā baudot auksto ūdeni. Manuprāt, tā ir vislābāka mana bilde.

Pēc trīsdesmitā kilometra sakām mest mieru… Diemžēl bilžu nav, jo lielais pūlis veica tieši pusmaratonu un laikam visi fotogrāfi jau bija kaut kur aizrāpojuši vai paslēpušies gaidot 10k un 5k dalībniekus. Tāpēc īsuma izstāstīšu kas bija noticis. Ap 16km, ka es jau iepriekš solīju, izvilku miklas un līdz 30 km ik pa laikam tos uzdevu apkārtējiem. Visi, kas bija atbildējusi ap trīsdesmit pirmo kilometru dabūja končas (ko rūpīgi bija sagatavojusi mana mamma). Skrienot uz Vanšu tiltu, no pieciem TT uz maratonu mēs bijām palikuši trīs. Jo maratons ir nopietna distance un četrdesmit divu kilometru garumā viss kaut kas var gadīties, tāpēc arī ņem vairākus Tempa Turētājus. Ap 32.km mans vēders sāka streikot, līdzīgi kā Vīnē. Es nodomāju tikai 10km un es vēl pilna ar spēkiem, gan jau izturēšu. Diemžēl šo domu man nācās atmest trīsdesmit piektajā kilometra, kad es apciemoju Ķīpsalas baseina labierīces. Protams jau atpaliku no TT par kādam 3-4 minūtēm, nogriezu balonus un atdevu tos bērniem, kas stāvēja rases malā un atbalstīja ne visai labi izskatījušos skrējējus. Savu oficiālo TT numuru arī nācās apgriezt, bet TT darbu es turpināju. Vēl pāris cilvēkus izvilku pāri Vanšu tiltam, tad jautrā Brīvības iela, kur mani noķēra 10k līderi. Smuki skrēja… es tik ātri nevarētu, īpaši pēc trīsdesmit astoņiem noskrietiem kilometriem. Redzot kā Suunto man rada „estimated finish time: 4:37:50”, man kājas pārstāja klausīties un es pārgāju soļus-skriešus. Tomēr pēdējā kilometra saņēmos un ieskrēju finišā vēlāk par savu oficiālo TT laiku. Kauns… godīgi negaidīju tādu iznākumu. Rūpīgi gatavojos šim atbildīgam darbam, bet tā arī neizpildīju līdz galam. Kaut arī apkārtējie atbalsta un uzskata, kā šī nav nāvīgi traģiska lieta, es izanalizēju savus veiktus darbus:

1.  TT ir tiešām nopietna lieta un vajadzēja gatavoties vairāk nekā parastam maratonam;
2.   Ēst dārzeņus un augļus divās dienās pirms sacensībām kategoriski aizliegts!;
3. Sacensību dienā labāk iedzert kādu oglīti un nekādas škriedrvielas;
4.   Končas jāsāk dalīt uzreiz pēc sniegtas atbildes uz jautājumu;
5. Temps jātur pirmo apli ātrāk (nedaudz pa piecām min), atstājot rezervi. Vai nu jātaisa speciālie TT treniņu, kur topošus TT apmāca kā noturēt vienādu tempu uz visiem 42 km. (es pagaidām varu labi tikt galā ar pusmaratona tempu, tātad maratonam vēl jāmācās!); 
6.  Tik daudz smaidošo cilvēku nekad mūžā nebiju redzējusi! Draugi skrieniet sacensībās!

NRM bija organizēts ļoti labi. Īpaši salīdzinot ar „zelta” līmeni Vīnē. Trase pilnīgi pietika ar ūdens un ēdieniem. Trase ir visai grūta, noteikti to neteikšu izvēlēties, lai labotu PB. Bet šos svētkus, ko sagatavo mums NRM organizatoru komanda ir vērts izbaudīt katram: 5, 10, 21 vai 42km tā ir jūsu izvēle ;)

Paldies VSK Noskrien tētim Signim par iespēju piedalīties NRM kā TT. Kā arī milzīgs paldies visiem TT, īpaši uz 4:30 un 2:15 par jautri pavadīto laiku! Ar jums skriet ir viens vienīgais prieks!!!

 

P.s. neskatoties uz veiksmēm un neveiksmēm. Mūsu meiteņu komandai trešā vieta ir kabatā :))