Sunday, December 1, 2013

5 in one - sezonas noslēgums

Nekādi nevarēju saņemties lai uzrakstītu kādu jautru atskaiti par paveikto, laika trūkums, iedvesmas vai rudenīgs noskaņojums...nezinu ko izvēlēties no šī saraksta lai attaisnotu tik ilgu klusumu :)
Kopumā no septembra vidus līdz šodienas esmu piedalījusies piecas sacensībās:
28.09.2013 Salaspils pusmaratons. 10 000m distance - III vieta (me proud of it!)
29.09.2013 Ogres Lazdukalnu kross. Pa glauno pilno 12.8km
12.10.2013 Siguldas pusmaratons 2013. Pusmaratona distance (jaukie 21097m);
26.10.2013 Siguldas kalnu maratons 2013. Vismazāko, pat var teikt "bērnu distance" - 14km
un
18.11.2013 Rembates apli 2013. Lielāka un man iecienītāka distance 10.8km

Pēc staigāšanas Valmieras maratonā es izdomāju kā man gan psiholoģiski, gan fiziski vajadzētu atpūsties, un tāpēc bija vienbalsīgi pieņemts lēmums - samazināt noskrieto km nedēļas apjomu līdz ~50-60km. Protams, atstājot ātruma treniņus, bet tikai izklaidei nevis trenēšanai. Tika nolemts taisīt "sacensību" brīvdienas. Es izdomāju, ka nav ko sēdēt mājās un skriet parastus treniņus, vajag taču arī izklaidēties, tāpēc pieteicos gan plakanam asfalta skrējienam Salaspils botāniskajā dārzā, gan kalnainam un trepes-saturošām meža krosam Ogrē.
Oranža ))
Salaspilī bija jautri, tikai divi apļi pa 5km un viens dzirdināšanas punkts (kuru protams es neizmantoju). No sākuma bija doma skriet treniņ režīmā. Startējam, redzu kā mani apdzen viena meitene, tad pēc pāris km otra, pie sevis nodomāju - "nē, nē" trešai jau nu noteikti nav lemts mani apdzīt. Un tā es skrēju un skrēju... pa solīto asfaltu un nesolīto bezasflata ceļu (kas kopumā sastādīta 45% no visa trases garuma). Finišēju trešā! ))) Biju laimīga kā šīs dzīvnieks - kvokka.
laimīgākais dzīvnieks
Teikšu godīgi īpaši neiespringstot Salaspilī, es arī Ogrē negrasījos taisīt nekādus rekordus. Vienkārši baudīt trasi un  stiprināt fizisko stāvokli. Laikam tāpēc pirmo apli veicu ar 6-7.g.sīko, kurš trases laikā mēģināja apstāties, bet ļauna Darja viņam neļāva :)) Vēl divus apļus skrēju pati, protams ātrāk kā pirmo. Trase nebija grūta (saildzinoši ar Siguldas kalnu maratona trasi), toties trepes ar 110 pakāpieniem trases sākumā, kurus bija jāšķērso vēl trīs reizes, nesagādāja vislielāko baudu :)) p.s. arī putras beigās nebija. Org-iem jau paziņots par šo trūkumu ;)
Tāpēc gatavošanas uz Siguldas pusmaratonam bija ne vairāk kā pucēšanas ballītei. Stresa nebija, makaronu party arī :)) Skreju pirmos 10k lēni vadoties pēc pulsa, trešajā apli es sapratu kā varu izskriet no 2 st. un izdomāju, kā laikam jāskrien nedaudz ātrāk. Un tā sanāca, kā pēdējais aplis ir visātrākais. Jautrākais bija tas, ka skrienot jau trešo apļa beigas un visu ceturto apli, es apdzinu skrējējus un daļa man pārmeta ka esi sevi pārāk saudzēju visus iepriekšējos apļus. Protams! Es tak nebiju gatava sacensties, es biju gatava koptreniņam :D Un kā rezultātā atskrēju ar sajūtām kā tikai iesildījos, nevis pieveicu pusmaratonu ))) Tātad laiks 1:57. Malacis vai nē? :D Putru beigas nedabūju, laikam bija jāskrien ātrāk (piefiksēju nākam gadam). Bija ideāls laiks, protams, kā jau pagājuša gadā minēju, trase man ļoti patīk. Toties šogad no visām Skrien Latvja 2013 trasēm trīs zvaigznes iedošu Kuldīgai: *par organizēšanu, **par trases plānošanu, ***par atbalstītājiem trases malā.

neredzu un redzu fotogrāfu


Pēc Siguldas, jau kā ierasts sekoja vēl viena Sigulda. Trakākā un kalnaināka nekā asfalta. Atceroties pagājušā gada emocijas vidējas trases (33km) laikā, šogad tikai nolemts skriet mazo trasi tieši baudīšanai. Tā kā pēc sacensībām bija paredzēta vēl pirts un izklaides, bija pat labi kā es (viena no) vakarā pasākuma laikā būšu ar spēkiem, varēšu sagaidīt un izmitināt skrējējus, lai tie neiespringstu pēc garo distanču skriešanas.
-cik stiprs ir šīs vīns? - cik Tev vajag?
Tātad, pati trase bija slidenāka nekā pagājuša gadā, vairāk dubļu vairāk kalnu (no/uz). Spilgtākie momenti bija: skrienot no kalna bija jāšķērso upe, protams, ja būtu tiltiņš nekādu problēmu man tas nesagādātu, taču tiltiņa nebija! Peldkostīmu tak arī neesmu paņēmusi līdzi...izdomāju lekt pāri. Kamēr es ar fizikas un ģeometrijas likumiem rēķināju ieskrējiena leņķi, attālumu un ātrumu, tikmēr kādi 20 skrējēji jau šķērsojuši to upi bez jebkādas iespringtības. Tālāk notika tas, ko var iemācīties tikai stiepšanas laikā - špagats. Skrienu no kalna, redzu puiši strauji griežas pa kreisi. Pfff..es tak arī tā varu. Skrienu, griežos un hop! Kreisā kāja uz priekšu, labā palika uz vietas. Aiz manis skrēja sieviete, kas satraucas par manī. Pieskrējēja, uzprasīja vai viss ir labi. Redziet, mīļie draugi, šeit slēpjas atbilde uz jūsu nesakaitamiem jautājumiem par stiepšanas palīdzību :P  Trešais spilgtākais moments bija jau pēc finiša - noskrēju savus 14km un aizskrēju uz mazo aplīti, pārbaudīt kā veiksies garo distanču skrējējiem (piezīme: 14km sastāv no viena liela apļa, 33km sastāv no 1+1 + mazais aplis (6km); un 55km sastāv no 1+1+mazais+1+mazais). Tātad, ieskrienot mazā aplīti it kā visi bija sākuši/ turpinājuši skriet otro lielo... bet es sadzirdēju kādas skaņas, redzu Mārtiņs Puriņš nāk (ātrākais LV kalnu skrējējs). Es apstājos lai sasveicinātos, viņš skrien augšā redz mani un jautā: "Darja, ko Tu te dari?" Es viņam novēlēju labu ceļu, bet viņš atkal prasīja: "Nē. Darja, ko Tu te dari?" Es sapratu, ko viņš domā un sasmējos, parādīju savu numuru, kur rakstīts ka man ir tikai 14km. Tad viņš arī uzsmaidīja un skrēja tālāk. Hahaha...kā Mārtiņš varēja padomāt kā es skrienu ātrāk par viņu ))) ja nu tikai extasy sarijos kopā ari eritropoetīnu (intravenozi). Vēlāk jau sekoja ballīte, kur mums bija iespēja nogaršot vīnu, kas pielāgojas tavam izvēlētam stiprumam :))
Ballīte bija visādas spēles un NĒRĢU halātu peldēšanas tradicionāls izpildījums un tā viss jautri turpinājās līdz kādiem pieciem-sešiem no rīta, tad sekoja jau ierasta došanas mājup.

Pēc trim nedēļām brīvprātīgas pusslinkošanas  (40-50km/week +speed works and muscle works) pienāca laiks arī šī gada noslēguma skrējienam - Rembates aplis 2013. Sacensības nav populāras (parasti ~ 200 dalībnieki) un trases ir tikai divas: 3km un 10,8km. Pirmo reizi piedalījos divus gadus atpakaļ, tad nākamajā gadā laboju savu trases rekordu pa 5min, šogad arī bija doma labot, bet... Ekstrēmas lietas nav prognozējamas :))
dopinga kontrole: - Nē, šokolādi neesmu paņēmusi līdzi! :)
No piektdienas vakara līdz pirmdienas rītam bija nekontrolējami laba un visai pozitīva laika pavadīšana. Nekas jau nelikumīgs nebija nedz lietots, nedz padarīts, taču daži treniņi izpalika :D Tāpēc stāvot Rembatē startā zonā es biju pilnīgi laimīga, ar pilnīgi nesagatavotām kājām. Skrēju kā varēju, elpojot pareizi, ritmiski liekot kājas (palielinot RPM), sekoju līdzi savai stājai un kāju likšanai - kopējais laiks tikai pa 30sek sliktāks nekā pagājuša gadā. Zili brīnumi :))) Viss sezona ir noslēgusies.

Rezultāti par SkrienLatvija 2013 seriālu: 14.vieta sava vecuma grupā (starp visām daiļa dzimuma pārstāvjiem līdz 30 gadiem) un 42. vieta starp visām daiļa dzimuma pārstāvjiem (pag.gad. 12.vieta un 32. vieta atbilstoši). Esmu ļoti apmierināta ar savu rezultātu, neskaitot to, ka šogad bija vairāk izlaides skrējienu nekā nopietnu startu. Nākamgad noteikti sagādāšu kādu pārsteigumu :))

P.s.  Zemāk ir redzamas bildes no Telpu orientēšanas pasākuma. Noteikti nākamgad iekļaušu orientēšanos un rogainingu sava sacensību plānojuma tabulā, jo tas tik jautri un aizraujoši. Ātri atradu visu punktus (dažus jau skrienot garām iegaumēju to atrašanas vietu), bet problēma ir tāda kā es pa lēni pārvietojos. Secinājums, lielo gūžas muskuli vajag kustināt ātrāk un no trepēm nav jābaidās :D

Tabakas fabrika IV stāvs, pirmā karte un jau otrās bailes no saskriešanas ar stipriem vīriem




1 comment:

  1. Labs. Sevišķi par SKM. Mārtiņš tak šitā psichAtraumā varēja iedzīvoties :) Mauc uz pilnu klapi, pēkšņi priekšā pamana jaunieti lēnā pastaigas solī baudot trasi.

    ReplyDelete