Rēzeknes trīsaplis 2013

Atšķirība no pagājuša gada šoreiz stāsts būs tikai par trīs apļiem nevis par pieciem :) Arī 2012. gada Rēzekni es izskrēju divās nedēļas pēc maratona, taču šogad esmu palikusi nedaudz gudrāka un izdomāju savu ķermeni nemocīt un izskriet 12.6km, bet ātri.

Braucam turp un atpakaļ ar īrēto autobusu, pat diviem autobusiem. Vienā brauca VSK Noskrien biedri (līdz 40 gadiem), otrā brauca jau skriešanas leģendas 50+. Bet nu protams kā mūsu autobusā bija jautrāk, to atzina pat otra autobusa braucēji 8)))

Uz pasākumu braucam mūžīgi ilgi, gandrīz pat nokavējam... atbraukt padsmit minūtes pirms starta nav laba zīme.

Protams iesildīties nepaspēju. Nekas es jau negribēju skriet uz visām 100... tā izklaidējošs pasākums 300km attāluma no Rīgas :)) Domāju, nebūtu lieki piebilst kā ģērbtuves bija diezgan patālu no mantu glabāšanas telts, tāpēc mani izglāba tas kā es ģērbjos jau mājās, bet līdzi ņēmu tīrās smukas drēbes, ar kuram var braukt mājās un rādīties neskrējēju sabiedrībā.

Bija tiešām prieks satikt visus...pēc piecu mēnešu pārtraukuma visi tik smaidīgi. Daži mainījušies izskatās more shaped, daži nē ))) uzreiz var pateikt ko tu esi darījis pa ziemu: skrējis vai ēdis :D
Tā sarunājoties pagāja pēdējas minūtes un izskanēja šāviens... nācās skriet. Pirmie pāris kilometri noskrēju iesildoties, apskatīju pilsētu. Mums sagatavoja tiešām smuku maršrutu: pa citu pilsētas pusi un vairākkārt bija jāskrien pa vienu ceļu turp un atpakaļ, kas ļāva mums sasveicināties ar viesiem, kurus vēl nebijām redzējuši pirms starta. Baigi laba doma organizatoriem! Par šo viņiem liels PALDIES! Tas bija trases liels pluss, trases mīnuss - divi kalni. Viens neliels gandrīz paša sākuma, otrs garāks sākas trases vidū un beidzās ~600m pirms beigām. Labi ka man bija jāskrien tikai trīs apļi :)) bet pusmaratonisti skrēja visus piecus... apbrīnoju šos cilvēkus, kā viņi izturēja līdz beigām es nezinu. Bet noteikt zinu kā viņi visi ir varoņi!

Kā jau teicu pirmais aplis bija viegls...kamēr sasveicinies, kamēr visu apskaties... otra aplis arī līdzīgs, jo ~4k nepietiek lai visu iecerēto izdarīt. Vis jautrākais bija trešais aplis - to varu nosaukt par "pēdējam mocībām pirms garšīgas putras".

Finišēju ar labu laiku 1h9m... uzskatu kā priekš manis diezgan labs laiks ;) jo visu ko es varēju es izdarīju: pulsu kontrolēju, spēkus netaupīju, pie tām beigās ieslēdzu sprintu un "apēdu"vienu upuri. Es tā vienmēr daru: 200-400 m pirms starta es meklēju kādu cilvēku sev priekšā, ko uzskatu par mērķi kas obligāti jāapdzen... labos laikos sanākt "apēst"par divus un vairāk upurus, šoreiz tradīcijas tikai viens pie tam jauns un viņš noteikti negaidīja šādu notikumu maiņu ))

Pēc finiša dabūju medaļu un laimīga devos mazgāties. Dušas bija, pat ar karstu ūdeni :) Tad sagaidīju dažus pusmaratonistus finišā - visi tik priecīgi ar rozēm un greznām zelta apmetņiem... gandrīz kā pasakā par princesēm un bruņiniekiem :))

mūsu jaukā un draudzīga komanda VSK Noskrien AURUM. bez kapteiņa, bet ar pievienoto vērtību-citiem skrējējiem ))

Šī skrējiena garšīgāka daļa bija putra - es nekautrēšos un atdzīšos kā apēdu divas porcijas. Protams, pēc otras porcijas jau jūtos kā bumbiņa, bet šī putra bija tā vērta. (p.s. Bratislavā putras nebija, līdz ar to es biju very hungry!)


















Kā skrējējs ar nelielu pieredzi noteikti neieteiktu jums šo trasi ņemt kā vietu jūsu pirmajām pusmaratonam, bet jā vēlies piedzīvojumus un spēku pārbaudi Rēzeknes pusmaratons vislabāk izpildīs Tavas vēlmes ;)
Rezultāti ir šiet un bildes Tu vari ielādēt no inbox files