NRM 2013 (pirmā pieredze Tempa Turēšanā)

Līdz šodienai nevaru noticēt kā ar mani tās atgadījās. Pirms NRM 2013 (Nordea Rīgas Maratons 19.05.2013.g.) nebiju domājusi par tempa turēšanu, jo man likās tās ir pārāk sarežģīti. Tempa turētāji (TT) ir ierobežoti savās vēlmēs, ātrumā, izklaidē un viņiem jādara nopietns darbs, kamēr visi pārējie izklaidējas vai taisa savus PB (personal best). Toties izlāsot noskrien.lv publicēto ziņu par meklēšanu TT uz pusmaratoniem, zināju ka man nav pieredzes, bet 19. maijs man treniņu kalendārā bija brīvs un nolēmu pieteikties. Ja mani paņems uz TT uz pusīti(pusmaratons) par 2:15 (manas kruīzes kontroles temps), tad es noteikti ieguldīšu visas savas zināšanas un spējas lai šo pasākumu gan izbaudītu, gan padarītu neaizmirstamu tiem, kam šī pusīte būs pirmā. Un pēc kāda laika mūsu jaukais kapteinis atsūtīja ziņu, ka esmu apstiprināta uz TT 2:15.

Īpašus treniņus neveicu, vienīgi pāris reizes izmēģināju šo tempu uz 10 un 30 kilometriem - pulss bija adekvāts, temps turējās labi. Palasīju par TT obligātiem pasākumiem:laika ievērošana, dzeršanas punktu atpazīšana un informēšana par to tuvošanos, kārtības regulēšana (nē-velo, nē-skrituļslidām, nē-citām kas traucē skrējējiem), skrējēju motivēšana, pēc iespējas veselības regulēšana (aizsūtīšana uz ēnas pusi, apliešana ar ūdeni) un protams, jautrības nodrošināšana.

Pirms lielā notikuma EXPO paņēmu aproci ar laika uzskaiti ik pēc 5k un papīra izdruku, kur katram kilometram ir atzīmēts laiks. Ļoti cerēju, ka tos nepazaudēšu skrējiena laikā :) Kā arī EXPO laika TT saņema savus kreklus un numuriņus "PACE", ".. TT laiks..". Biju ļoti gandarīta kā man ir tāda iespēja būt par TT uz pusīti :)) Dīvaini, bet nevarēju saprast vai man jāpiedalās PASTA Party, jo it kā es neskriešu ātri, bet no otrās puses enerģiju taču tērēšu. Ieskatījos spogulī un liekais svars man atgādināja kā līdz plānotam rudens maratonam man no viņa jātiek vaļā. Piedodiet dārgie noskrienieši, PASTA Party es neapmeklēju ļoti svarīga iemesla dēļ.

TT uz 1/2maratonu 2:15 un uz pilno 4:30, kopīgs smaids!

Sacensību sākums bija 8:30, tāpēc pirms stundas visiem TT un skrējējiem jābūt laicīgi starta zonā. Atbraucot uz Krastmalu (tieši tā vieta kur pēc 60 minūtēm tiks dots starts XXIII NRM). Tempa turētāji bija apzīmēti ar baloniem: zaļie 1/2maratoistiem, oranžie lieliem skrējējiem :)

foto no 2012.g. arhīva, bet arī mums bija līdzīgi :)

Kopīga bildēšanas un laiks doties uz mūsu koridoriem.

Protams neiztika arī bez laika pavīšanas tualetes rindās. Tas ir tieši tas brīdis kad var saņemt/padalīties ar pēdējiem svarīgiem noradījumiem un sastapt sen neredzētus draugus ;)

Tikšanās vietu mainīt nedrīkst!

 Starts bija dots, un mēs lēnītēm devāmies pretim saulei. Sakumā bija liela burzma, cilvēki skrēja ar dažādiem ātriem. Kā parasti, dažus tu apdzini, daži tevi. Taču šeit bija liels pluss, mēs skrējām lielā barā un mūs apdzīt nebija tik viegli :)) Pirmie kilometri pagāja aci pat nepaspēju pamirkšķināt, atceros kā biju sastapusi kādus frančus, novēlēju viņiem veiksmi, tad atnāk tas mirklis, kas mēs jau skrejam no Vanšu tilta un TT uz maratonu 4:30 vārdā Davis mani aplēja ar vēsu ūdeni, tieši tad es pamodos :)) 

Paldies, Davis )))

Negaidīti atradu sevī start dažādu valstu skrienošiem pārstāvjiem. Skaļi sāku saukt visādas valstis un gaidīju atsauksmes, cik tad mēs te esam. Redzēju vācu karogu un trīs reizes noskandināju "Germany!", taču neviens neatsaucās. Blakus skrienošais noskrienietis Mareks, diplomātiski man paskaidroja kā tas nav vācu, bet beļģu karogs un tieši tāpēc neviens no vāciešiem neatsaucas. Ghrr...kā es jūtos neaprakstīt ar vārdiem. Būs jāmācās visi karogi! Labi kā mēs turpinājām skriet un pēc mirkļa ne no karoga, ne no sirdsapziņas nepalika ne pilītes!
Tad sekoja visgarākais, grūtākais un arī karstākais posms - Krastmala-Dienvidu tilts. Protams, sākumā visiem vēl bija gan spēks, gan labs garīgais. Es piedāvāju dziedāt Britney, BSB un citu slaveno mūziķu dziesmas...neviens neatsaucās. Tad mēs pievērsām lielu uzmanību pretī skrienošiem un uzmundrinājām viņus, viņi taču skrien jau uz finišu! malači! ātri un bez žēlastības :))

Pēc neilga laika sekoja kāpiens uz D.tiltu. Izdomāju, ka pēc kāpšanas/rāpošanas augšā jāpaziņo labā ziņa kā tūlīt mēs kāpsim lejā. Paziņoju! Mani uzreiz palaboja: "tūlīt" uz  "pēc D.tilta izskriešanu visā tā garumā". Atkal apmānīju skrējējus. Vai kāds man vēl tic? Uzjautāju par vēlmi stāstīt jautrās anekdotes. klusums. Par Eirovīzijas rīkošanu, maybe kādam ir laba dziesma padomā. klusums. D.tilts izskriets, skrienam lējā. Pirmais ko redzam - viens skrējēja no kārstuma guļ nomalā. Daži simti metri tālāk, otrs skrējējs. Bāc ko darīt? Izdomāju rīkot slapju T-kreklu konkursu ar nominācijas: slapjākais krekls, smukākais dupsis, slapjākais dupsis. Konkurss turpinājās līdz Salu tiltam. Tad sekoja spēle enerģijas uzkrāšana līdz Dzelzceļa tiltam un ātrā skriešana pēc tā. Balva bija labs personīgais ;) Pa ceļam izdevās pārvērst soļotājus par skrējējiem. Dažus pat vajadzēja vilkt līdz pašam finišam (sk.bildē). 

 Nošķīros no TT uz maratonu, jo tiem vēl bija jāturpina savs ceļš uz atlikušiem 21km. pēc mirkļa FINIŠS sasniegts! Liels gandarījums par padarīto! Paldies skrējējiem, par kompāniju, izturību un ticību man, kaut arī dažas reizes man izdevās jūs apmānīt :P
Pēc finiša nedaudz uzkavējos lai atbalstītu atpalikušos maratonistus un redzēju kā finišē maratona līderis DUNCAN KOECH 2:15:34.2 ! Nav slikti vai nē ;)

Pa ceļam uz mājām visus savus līdzi ņemtus dzērienus atdevu trasē nonākušiem izslāpušiem maratonistiem. Mājās bija jābrauc par Ganību dambī, kur bija trases 23-25 km, tieši tur sarīkoju savu mazo private drinking place: izotonisku dabūja vācietis (atpakaļ saņēmu "danke schon!", mazo ūdeni dabūja latvietis ap 80 gadiem, bet ļoti labi saglabājusies un ābolu dabūja nepazīstamās valsts pārstāve līdzīga vecuma kā latvietis.

numuri, šoreiz veseli trīs un smuka medaļa NRM2013

Paldies TT uz 4:30 (Signim, Ulrikai un Dāvim) un Marekam par kompāniju! Šīs sacensības man nesa tikai prieku un vēl reiz prieku!
Nedz nākamajā dienā, nedz dienā pēc tam man nekas nesāpēja. Kājas jūtās labi. Kā arī ziņas paziņoja, ka visi kas sacensību dienā nogādāti tika slimnīcā, jau atrodas mājās. :))) Prieks un tikai vienīgi prieks!!